Laulības gredzeni. Skaista fotogalerija iedvesmai

Jau kopš seniem laikiem aplim kā simbolam piedēvēts sargājošs spēks. Tāds, kas spēj atvairīt ļaunumu un novilkt robežas, kurām briesmas gluži vienkārši netiek pāri. Tieši tāpēc cilvēki jau sen atpakaļ vēsturē izdomāja veidu, kādā šādu maģisku spēku vienmēr paturēt sev tuvumā - iekaļot to gredzenā. Taču nav noslēpums, ka gredzens jau kopš senās Ēģiptes pazīstams arī kā mīlestības simbols. Jo pirmo reizi iemīlējušies jaunie cilvēki saderināšanās gredzenus ar mūsdienās joprojām pazīstamo nozīmi mija jau Trojas laikos. 

Arī šodien tieši mirkli pēc tam, kad, sekojot mācītāja aicinājumam, jaunlaulātie uzvelk viens otram pirkstā laulību gredzenus, visu sanākušo tuvinieku, draugu un pārējo kāzu viesu priekšā viņi tiek pasludināti par vīru un sievu. Un vēlāk, izejot sabiedrībā, tas joprojām ir pirmais acīmredzamais simbols, ar kuru jūs apkārtējai pasaulei, pat neko nesakot, apliecināt savu savienību ar kādu cilvēku, bez vārdiem pasludinot: esmu precējies/precējusies.

Parasti kāzu rīta satraukumā, izejot no mājas, divi jautājumi nekad netiek aizmirsti, pirmais: vai paņēmāt pases, otrais: vai paņēmāt gredzenus?

Skaties laulības gredzenu bilžu galeriju!

33 FOTO

Gredzeni

+ 29

Skatīt visus

Rūpes, ar kādām pret šo simbolu izturas jaunlaulātie, jau pašas par sevi ļauj nojaust, ka gredzena izvēle ir bijis īpašs, radošs un atbildīgs process. Jo, lai gan ne mazums pāru joprojām izvēlas mūsu mammu un tētu paaudzē tik tradicionālās, vienkāršās stīpiņas, vēl vairāk ir tādu, kuri gredzenus īpaši meklējuši, pasūtījuši no katalogiem vai pat lūguši tos radīt unikālus, kā neatkārtojamu mākslas darbu. Un bieži vien, ieraugot gredzenus, tie ļauj nojaust un vismaz daļēji uzminēt jaunā pāra mīlestības raksturu. 

Senajā Ēģiptē valdīja uzskats, ka laulības gredzenu, kurš reiz uzvilkts pirkstā, nost ņemt nedrīkst. Tur ticēja - ja atdzisīs gredzens, atdzisīs arī mīlestība. Tāpat kā gredzena pazaudēšana simbolizēja gaidāmu strīdu vai pat šķiršanos. Un jāatzīst, ka arī mūsdienās daži pāri kāzu dienā gredzenus novilkt baidās.

Savukārt tie, kuri māņticībai atmet ar roku, paši lūdz šo savu mīlestības simbolu iemūžināt kādā atsevišķā, īpašā fotogrāfijā. Un tad nu es cenšos likt lietā izdomu, meklēt konkrētās dienas īpašo auru - vai tā būtu norasojusi lapa, ziemas salā kokos vēl aizķērušies ķirši vai ceļš, kas bezgalīgi vijas tālumā - un ielieku šajā fotogrāfijā ar gredzeniem viņu kāzu dienas stāstu, reizēm smaržu vai emocijas. Reizēm pat izdodas uzburt kādu maģijas pilnu kadru. Taču, ar tiem ir tāpat kā ar burvju trikiem - kamēr nezini tā noslēpumu, tas šķiet kas prātam neaptverams, īpašs, bet, atklājot tehniku - mistika pārvēršas vienkāršā loģikā. Lai saglabātu brīnumu - savus noslēpumus nekad neatklāju. Tie paliek pie manis un jaunā pāra. 

Tekstu sagatavoja fotogrāfs Mārcis Baltskars, www.baltskars.lv