Paldies, tēti! Dzeja tētim

Un dažreiz tu mani rāj.
Kā bērnu mazu.
Bet es nepieaugu.
No tavām kļūdām nemācos.
Veros tevī ar savu padevīgāko skatu.
Un tu man nenotici.
Jo meloju es pārāk daudz.
Savam pirmajam otrajam es.
Un rasai zem kājām.
Ka man jau nesalst.

/Lāsma Žikova, 2012/

**********************
tu nedrīksti kliegt ja tev sāp
aizvērt acis ja nevēlies redzēt
teikt ka nespēj vairs
tu nedrīksti klusēt ja netaisnīgi
aizmigt un necelties vairs
atzīties ka nav jau spēka
tu nedrīksti
raudāt

/Lāsma Žikova, 2012/

****************************

Mans tētis

Man mīļa bija svilpīte,
Ko tētim lazda deva,
Vēl plauktā stāv man kuģītis,
Ko palienēja pagale.
Un atceros es makšķeri,
Ko taisījām mēs abi,
Tai krūmā daudz to kātu bij,
Bet, paņēmām mēs taisnāko.
Kad reiz mēs bijām mežā,
Tu rādīji man sēnes,
Kad ņēmu es to skaistāko,
Tu, šausmās, teici – nevar to!
Tu mācīji man naglu dzīt,
Tai grūti bij man trāpīt,
Bet, ātri, es, vai lēni,
Pratu naglas izlietot.
Vai atceries to cirvīti,
Ko reiz man dāvāji?
Nu, tagad, varu atzīties,
Tie bija mani nedarbi!

/Arvis Saule, 2012/
*******************************

Ak, tēti!
Ak, tēti, ja ,tu, zinātu,
Cik esmu pateicīgs!
Par katru pamācību,
Ko tavas acis deva.
Tie vārdi nāca vēlāk,
Tos tagad saklausu,
Vislabāk tie bij dzirdami,
Ko tavi darbi teica.
Meklē, ne, kā tērēt,
Bet, kā var nopelnīt,
To saprotu tik tagad,
Kad pašam bērni aug.
Paldies, ka biji blakus,
Cik vien pulkstens ļāva,
Paldies, ka neaizgāji,
Kaut, biji, kilometriem tālu!
Kā vēlos, dzīvē, es,
Kaut izdarīt, cik tu,
To saprotu tik tagad,
Kad visu daru pats.

/Arvis Saule, 2012/
*******************************

Labs ir darbs ar dzīvi sācies -
Runā, dari, tiecies, mācies.
Saraksts darbiem garš un mocīgs,
Dzīve nav tāds kamols jocīgs,
Kuru šķetinot un adot,
Dzīvību no jauna radot,
Gandarījumu gūt abiem-
Jābūt vecākiem-būt labiem.

Vārdus"tētis, mamma" teikt,
Jāmāk, jāzin kā to veikt:
Jūtas pirmā vietā likt
Pieradumus neaiztikt.

Paldies Jums par to, ka esat,
Dzīves slogu līdz mums nesat:
Labs ir darbs ar dzīvi sācies-
Runā, dari, tiecies, mācies...

/Inga Ščepavica, 2012/
*******************************

Tētis - viņš, kurš aizstāvēs un mīlēs,
Labāku nākotni Tev zīlēs...
Neteiks dzīvē vārdu lieku,
Noklusēs par kādu nieku...
Veltīs savus sapņus klusi
Tavām domām, kad Tu dusi...
Neaizmirsīs tētis mirkļus jaukos,
Kad Tu basām kājām, laukos...
Atcerēsies Tavas sāpes,
Remdēs uznākušās slāpes...

Pretī tētis neprasīs Tev lieku-
Mīlestības kādu nieku...
Brīžos, kad tam pašam grūti-
Jauku, mīļu ziņu sūti...

/Inga Ščepavica, 2012/
****************************

Viegliem, viegliem solīšiem
tuvāk uz bērna sirds pusi.
ne Jūtams kas ne dzirdams,
nu tā - pavisam, 'visam klusi.
Nav laimes lielākas
Par maza bērna smaidu
Tētim klusi sadzirdot
sava dēla vaidu.

Tik nemanāms būs viss,
Ar tēta maigo sirdi
kā klusi, mīlestības čuksti
kad tu vēl saldi, saldi dusi.

/Linda Zariņa, 2012. Veltījums mana dēliņa Markusa tētim - Kristapam Rozentālam/
*******************************

Paldies, ka māci ticēt sev,
Tā pat, kā vienmēr uzticēties tev .
Paldies, ka mīli mani ļoti,
Un grūtos brīžos mani mierināt proti.
Paldies, ka dārgus vārdus man saki,
Paldies, ka ļāvi man iepazīt dienu un nakti.
Paldies tev, tēt, par visu!

 /Annija-Līva Staškovska, 2012/
*********************************

Paldies Tev, tēt!
Pirmo reizi kad atvēru actiņas,
Es redzēju tēva rokas.
Pirmo reizi kad spēru solīšus,
Sajutu tēva spēku.

Ikkreiz kad sajutu sirsniņu,
Es iedomājos par Tevi - tēt.
Un nemākot pateikt ne zilbītes,
Caur domām es pateicos māt.

Es maziņa skūpstīju jums vaidziņus,
Staigāju pie rociņas,
Izaugot liela es pateicos,
Tev mīļais tēt.

Caur vārdiem par mīlestību pret tevi nav jēga runāt,
To vienkārši nevar izteikt.
Skūpstot Tevi un mīlējot es saku
Paldies Tev MANS TĒT.

Ikreiz kad tavā mūzikā klausos,
Sirds nemierā sit,
Gribas paņemt visu ko iemācīji,
Un dzīvot mūzikai līdzi.

Paldies Tev, tēt!

/Liene Antiņa, 2012/
************************************

Rīts agrs mani modina,
Saules stari jau manā logā,
Pie manām durvīm kāds viegli klaudzina
Un mani mosties rosina.

Kad jau durvis plaši atvērtas
Un smaržas gaisā virmo
Es dzirdu tavu balsi,
Kas pēc manas mošanās alkst.

"Draudziņ, celies!"
Tu klusi pienāc klāt
Un mani viegli iebiksti,
Tad dodies turpināt.

Jau brokastis ir gatavas
Un kafija ir klāt
"Draudziņ, celies!" mani modina
Un tava mierpilnā balss.

Jau sen viss nokavēts,
Jau viss ir palaists garām,
Taču rīts, kad tētis modina,
Spēs laimīgu dienu padarīt man!

/Beatrise Heislere, 2012/
********************************

Es mīlu to sajūtu,
Kad varu Tev padomu uzprasīt
Un rītus, kad  mani nāc modināt.

Vienmēr zinu, ka spēsi man palīdzēt
Un par visu pret visiem aizstāvēt.

Paldies, ka tici maniem sapņiem
Un palīdzi tos piepildīt!
Paldies, par to, ka esi,
Manu mīļo papucīt!

/Santa Alise Liepiņa, 2012/
********************************

Vēl reizi
Tēt, vai tu dzirdi to klusumu?
Vai tu jūti to siltumu?
Vai tu redzi to skaisto pasauli?
 
Tā ir vieta, kur būt,
Lai justu, ka rūp,
Un vienmēr kopā būt,
Lai vēl reizi var ziediņu plūkt.

/Zane Sāviča, 2012/
 **********************************

Tēva asinis
Es esmu tāda kāda esmu,
Tik stipra skumjās,
Tik mīļa mīlestībā,
Tik patiesa jūtās,
Tik spēcīga darbos,
Tik skaista cerībās.
Es esmu tēva mīlestība,
Tēva cerība,
Tēva spēka avots!

/Zane Sāviča, 2012/
 

Lai piedalītos Vislatvijas akcijā "Uzraksti tētim dzejoli!", sūti savu veltījumu tētim uz audra@mammam.lv.

Foto: Vadims Straume, speciāli "Gudro Sievu skolai"