Kaķis ķērni sadauzīja

Kur, runcīti, vakar biji,
Kad darbos neatnāci?
— Manu mīļu vagarīti,
Vakar māte raušus cepa;
Man izgāja vakardiena,
Garoziņas kripšinot.


Incīt, kaķīt,
Neguli krāsnī!
Tavs tēvs nomira,
Pelīte mutē.


Kaķis tup pelnos, pātaga rokā,
Sūt' mazus bērniņus skaidiņas lasīt.
Incīti mīļo, kur mēs iesim
Plikiem stilbiem, basām kājām?


Kaķīšam daudz naudiņas,
Tas nopirka jumpraviņu.
Jumpraviņa malti gāja,
Pats sēdēja aizkrāsnē.


Runci, runci, kaķi, kaķi,
Iesim abi peļu ķert.
Pašūsim bērniņiem
Peļu ādas kažociņu.


Runci, runci, lādē plinti,
Peles bērni ķīvējās!
Runcis plinti pielādējis,
Peles bērni pamukuši.


Kaķīts rauda, kaķīts ņauda,
Uz pagales tupēdams;
Kaķīšam, nabagam,
Liela pele pasprukuse.


Vērpu, vērpu, aužu, aužu
Kaķīšam paladziņus:
Kaķīts bija smalks kundziņ;
Bez palaga negulēja.


Sļūcati, vērpati,
kaķīšu   meitiņas,
Lai neiet runcīši
basām kājām.
Sļūcati, vērpati,
kaķīšu meitiņas,
Lai neguļ runcīši
bez paladziņa.


Es pārvedu runcītim
No Rungavas līgaviņu.
Visa Rungas zeme rīb,
Runcītim dancojot.


Kaķīts vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdams,
Kaķīšam piecas meitas,
Piecu sagšu vajadzēja.


Ko, runcīti, tu domāji,
Uz akmeņa tupēdams?
Es domāju Rīgā braukt,
Peles kraut vezumā;
Būs kungiem garda gaļa,
Būs tiem mīksti cepetīši;
No tām peļu ādiņām
Preilenēm kažociņi;
No tām peļu astītēm
Ormaņiem pātadziņas.


Brauc, kaķīti, Rīdziņā,
Ar to peļu vezumiņu;
Atved man divi siļķes,
Baltas maizes kukulīti.


Incītim pieci bērni,
Visi pieci nomiruši.
Visa jūra aizmigloja
Ar incīša asarām.


Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņā turēdams.
Paga, paga tu, kaķīti,
Lai paauga kurma bērni,


Runci, runci, vāri putru,     
Pārbrauks tavi mežinieki   
nolijuši, nosaluši,     
nosvīduši kumeliņi.


Zili melni dūmi kūpa   
Liela meža maliņā;   
Tie nebija zili dūmi,   
Tās kaķīša asariņas:   
Kaķīšam bērns nomira
Ziemassvētku vakarā.


Snaudi, snaudi tu, kaķīti,
Uz ceplīša gulēdams!
Rīt atnāks suņu tēvs,
Būs tev iet darbiņos.


Suns ar kaķi aizkrāsnē
Lieli, ilgi strīdējās;
Kaķīts saka: mans mūriņš,
Sunīts saka: aizdurvīte.


Šķic, runcīti, puc, runcīti,
Ār' no manas istabiņas!
— Pēc tu lūgsi raudādams:
Nāc, runcīti, atpakaļ!


Apskaitās mans runcītis,
Piejozās zobentiņu;
Kreima ķērne aizkrāsnē,
To gribēja pušu cirst.


Snaudi, snaudi tu, kaķīti,
Uz ceplīša gulēdams!
Rīt atnāks suņu tēvs,
Būs tev iet darbiņos.


Kaķis ķērni sadauzīja,
Krējumiņa meklēdams.
Turēsim lielu tiesu,
Liksim kaķi cietumā.