Slepeni! Skries kaili vīrieši

O.Feldbergs šo skrējienu organizē jau kopš 1994.gada. Toreiz visā pasaulē tika atzīmēta Modernās olimpiskās kustības simtgade. Tā kā arī Latvija jau bija iesaistījusies olimpiskajā kustībā, bija plāns arī pie mums atzīmēt šo simtgadi ar īpašu, sportisku pasākumu. Latvijas Olimpiskajā kustībā darbojās gan veci, gan jauni, gan apaļāki, gan tievāki cilvēki, tādēļ bija nepieciešamas tādas aktivitātes, kas būtu pa spēkam visiem. Tika nolemts organizēt skrējienu viena stadija garumā. Stadijs ir seno olimpisko spēļu garuma distance - nepilni 100 metri.

Kāpēc kaili vīri un sievietes nē?

Tāpēc, ka antīkajās olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai vīrieši, sievietēm dalība bija liegta. Turklāt sporta spēlēs sportisti bija kaili, jo tas atbilda tā laika grieķu ideoloģijai. ne velti arī mūsdienās ir teiciens - "skaists kā grieķis".

Kāpēc skrien Jāņos? 

Kā skaidro mākslinieks O.Feldbergs, pirms 19 gadiem simtgade tika atzīmēta 23.-24.jūnijā, tāpēc arī Jāņu rīta vīru skrējiens. Tālajā 1994.gadā skrējienā piedalījās neliels bariņš vīru, bet jau nākamajā gadā pie mākslinieka vērsās puiši, vaicājot, vai atkal jāskrien. Tā kā interese bijusi liela, O.Feldbergs atkal organizējis skrējienu, kas nu jau kļuvusi par tradīciju.

Slepenības plīvurs

Skatītāji šajā skrējienā nav aicināti, jo tā neesot nekāda izrādīšanās. katru gadu maršruts tiekot izvēlēts cits, un to tikai zinot pats muzeja direktors. Un nu jau sen vairs netiek skrieti 100 metri, bet krietni garāka distance. Parasti Jāņu rīta vīru skrējienā piedaloties ap 20-30 vīru. O.Feldbergs atzīst - sagaidīt Jāņu rītu nav viegli nedz fiziski, nedz garīgi, turklāt vēl pēc tam sportot.

Kailā miesa saplūst ar dabu 

Zināms, ka baltu tautu mitoloģijā kā tradīcija minēta - Jāņu rītā kailam jāapstaigā tīrumi, jānomazgājas rīta rasā. Tā arī kailie vīrieši - skrienot, netieši saplūst ar dabu, gūstot vasaras saulgriežu enerģētisko strāvojumu. Pēc O.Feldberga stāstītā, citreiz lietus kapā kailo ķermeni, aukstā rasa atvēsina ne tikai ķermeni, bet arī prātu. Tā ir sava veida attīrīšanās, min mākslinieks. "Tas nav teātris, tā ir bauda - būt dabā," noteic O.Feldbergs.

Skrējiens notiek ik gadu Jāņu rītā plkst.4.

Kā šogad Pedvālē svinēs vasaras saulgriežus 

Ar pasākumu - Jāņu nakts uzvedums "Akmens. Tautasdziesma". 

Uguns ir viena no visfascinējošākajiem un saistošākajiem parādībām cilvēces kultūras pieredzē. Viszināmākā un plašāk izplatītā Jāņu nakts tradīcija ir ugunskura dedzināšana, gaismas uzturēšana visas nakts garumā. Uzturēšanās pie ugunskura, tā liesmu dejas vērošana tāpat ir neatņemama meditatīva Jāņu nakts rituāla sastāvdaļa. Uguns ir Saules līdziniece šeit uz Zemes, tādējādi to kā gaismas un auglības rituāla elementu izmantojušas praktiski visas kultūrtautas, un šajās tradīcijās ir gan kopējas/universālas iezīmes, gan lokālas īpatnības.

Katru gadu Jāņu svinēšanai Pedvālē tiek izvēlēta tēma un noteikta koncepcija. 2013.gada Jāņu svinēšanas tēma ir "Akmens. Tautasdziesma" un tās māksliniecisko koncepciju veido latviešu un indiešu kultūru savstarpējās sakarības un to mijiedarbība. Latviešu un indiešu tautu tradīcijās folklorā un etnogrāfijā var saskatīt universālas līdzības.

Jāņu nakts svarīgākās sastāvdaļas būs uguns iedegšanas rituāls, kuru īstenos Vinaja Čaitanja (Indija) un Jānis Atis Krūmiņš (Latvija), Indiešu klasikā deja, Indijas tradicionālā mūzika un laikmetīgās dejas izrāde, Līgo dziesmu dziedāšana, danči un rotaļas, performances par Papardes zieda meklēšanu un saullēkta sagaidīšana.

Jāņu nakts laikā ir iecerēts izspēlēt vairākus tradicionālus svinību rituālus, iesaistot tajos līgotājus. Svinību rituāli tiks īstenoti, līgotajiem pārvietojoties pa dažādām vietām Pedvāles pļavās un gravās no saulrieta līdz saullēkta laikam. Uzveduma sižetu veidos tēma - auglības, fertilitātes rituāls.