Māci mani, māmuliņa

Māci mani, māmuliņa,
Visādos darbiņos;
Izmācījse darbiņos,
Dod labos ļautiņos.

Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām saucamies;
Sveši ļaudis brīnējās,
Ka mēs mīļi dzīvojam.

Pieci, seši sīļa bērni
Vienā koka zariņā;
Piecas, sešas mātes meitas
Aug vienā sētiņā.

Līdz, Dieviņ, tai mātei,
Kas pakāra šūpolīti,
Kas pakāra šūpolīti,
Gudru vīru audzināt.
Gudru vīru, gudru vīru,
Gudru vīru daudz vajag;
Kariet, mātes, šūpolīšus,
Audzināti gudrus vīrus!

Gaiša, gaiša uguns deg
Tumšajā kaktiņā:
Tur Laimiņa mūžu raksti
Mazajam bērniņam.

Krustamāte man iedeva
Dancojamu rinduciņu;
Tīru zeltu sametusi,
Sudrabinu ieaudusi.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Pupas ziedu lindraciņi,
Auzu skaru villainīte.

Šūpo mani, māmulīte,
Kad es guļu šūpulī!
Kad iekāpšu laiviņā,
Šūpos mani Daugaviņa.

Ko dziedāšu, ko runāšu,
Svešu zemi staigādama?
Dziedās' pate savu dziesmu,
Runās' savu valodiņu.

Lai runāja lielas meitas
Par tiem ciema puisēniem;
Mēs mazie skuķēniņi
Par jēriem, kazlēniem,
Par jēriem, kazlēniem,
Par cimdiem, zeķītēm.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē!
Kur iedama, tecēdama,
Pašūpošu bāleliņu.

Māsiņ', zelta drostaliņa,
Guļ sidraba šūpulī;
Brālīts, vaska ritentiņš,
Tu bij' mans šūpotājs.