Dzejoļi Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam

/Kārlis Skalbe/

Ziemas miers

Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā

No sniega laukiem rīta klusumā.

Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā,

Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,

Uz ceļiem eņģeļi stāv, galvas noliekuši.

Uz ceļiem eņģeļi

Kā sniega mākoņi.

********************************

/Vilis Plūdonis/

Pirmais sniegs

Rau, baltas pūkas no gaisa nāk

Un jautri jukjukām virpuļot sāk:

Tās maigās sniega pārsliņas,

Stūrainas, starainas, zvaigžņainas -

Sniegs! pirmais sniegs!

Tās griežas un dejo uz nebēdu,

Vējš spēlē tām dejas mūziku;

Un, diedamas daiļi un burvīgi, 

Pār zemi tās klāj baltu villaini -

Sniegs! pirmais sniegs!

Lūk, zēni jau šurpu kā spārnoti drāž,

Dažs nerātnis līdzbiedri kupenā gāž;

Cits otram ar piku pa muguru šauj,

Cits lielu sniega vīru kauj -

Sniegs! pirmais sniegs!

Skan smiekli un čaloņa apkārtnē;

Gaist bēdas un rūpesti dvēselē:

To darīja maziņas pārsliņas,

Stūrainas, starainas, zvaigžņainas -

Sniegs! pirmais sniegs!

*****************************

/Aspazija/

Meža tētiņš

Meža tētiņš ar garu bārdu,

Īsām kājiņām tantaļu, tuntaļu

Aizskrēja, nocirta Ziemassvētku eglīti,

Iesprauda zvaigznīti pašā galā,

Nocirta, ielika rakstītās kamanās.

Sešus briežus tām priekšā jūdza,

Sešas stirniņas blakām skrēja,

Seši vilki no pakaļas stūma,

Ormanis, lācis, sēdās uz buku,

Satvēra rokās zelta grožus,

Putniņi bariem pa priekšu laidās, 

Žagata, melnese, visiem pa priekšu,

Visu, ko zināja, izpļāpāja.

Vāvere nesa zeltītus riekstus,

Platace pūce svecītes dedza,

Melnais krauklītis, līkdegunis,

Cepa Ziemassvētku kreņģelīšus,

Dzilna pakāra ciekuriņus,

Dzenis un sīlis, un cielaviņa

Nesa raibumu raibumiņus,

Visādus krikumu krikumiņus,

Zvirbulis, nabadziņš, pelēkās biksītēs,

Skrēja nopakaļis, birumus lasot,

Ezītis zem kamanām pukšķināja,

Grūti bij vīrelim, līdzi skrejot:

Kājas pa īsu, kažoks pa smagu.

Gribu-gribu! grabu-grabu! rakstītās kamanas

Iebrauca sētā - Ziemassvētki klātu!