Pūce, pūce, lielcekule

Pūce, pūce, lielcekule,
Pacel krēslu vanagam:
Vanagam gari spārni,
Piekūst dienu lidinot.

Meža māte putnus sauca
Kalniņā stāvēdama:
Sloka Grieta, irbe Maija,
Paipaliņa Madaliņa.

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā kuzniņā?
— Trīs zirnīši, trīs pupiņas,
Trīs sarkani kukainīši.

Apgāžāsi baložami
Dūkstī kviešu vezumiņš:
Simtu pūru trīsdesmiti,
Tāds baloža vezumiņš.

Pūtin pūta, rūcin rūca
Mazais sila balodīts;
Pats izpūta savas bēdas,
Savus bērnus barodams.

Izpucēju balodīti,
Kam celiņa nerādīja;
Man satrūka zelta groži,
Apkārt Bausku važojot.

Cielaviņa gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Apakš tilta virs ūdeņa,
Lai ganiņi nedabū.

Cielaviņa, gludgalvīte,
Tiltiem baļķus skaitīdama;
Skaitīdama, lēkādama
Ielec pati jūriņā.

Cielaviņa velējās
Lielupītes maliņā:
Zīda krekli, zelta vāle,
Sidrabina velētava.

Trīs dzeltenas cielaviņas
Patiltē peldējās;
Trīs pelēki vanadziņi
Tilta viersā lidinās.

Žagatiņa žagatēja,
Grib vanaga sieva būt;
Īsi spārni, gara aste,
Nevar līdzi lidināt.

Redz kur skaisti piedienē;
Irbes meita vanagam:
Irbes meita kurpītēs,
Vanadziņis zābakos.

Eita, bērni, skatīties,
Ko tās vistas kladzināja!
Vanags sēd vītolā
Dzelteniem zābakiem.

Ik kuram, ik kuram
Ira savs rējējiņš:
Baltajām vistiņām
Pelēkais vanadzinš.

Lai bij nagi, kam bij nagi,
Vanagam asi nagi:
Tas noķēra cielaviņu,
Vidū gaisa lidojot.

Gailīts brauca kaņepēs
Ar sidraba vāģīšiem;
Vanags sēd ozolā,
Zaļas acis grozīdams.

Zīle liela pareģone,
Savas nāves neparedz:
Spalvas vien noputēja,
Vanagam nosperama.