Koši zied papuvīte

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļāvi gavilēja,
Vītoliņi čivināja.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Kas jel tevi drebināja?
Vēja māte drebināja,
Apakšā stāvēdama.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņa:
Visapkārt liepas aug
Dzelteniem ziediņiem.

Zirneklītis tīklu auda   
No smildziņas uz smildziņu;   
Piesargies, mušu māte,   
Tev bērniņi jāaudzē!

Es aizgāju odziņās
Ar mazo bāleliņu;
Kur odziņu ieraudzīju,
To rādīju brāliņam.

Dzeniet, gani, kur dzeni
Purvā lopus nedzeniet:
Purvā auga maldu zāle,
Tur telītes maldījās.

Miglājā rītiņā
Nozied zelta pureniņš;
Neredz gani ganīdami,
Ne saulīte tecēdama.

Ceļa malas āboliņ,
Kam ziediņu nedarini?
— Ko bij man darināt,
Visi mina kājiņām.

Grib siliņis tā ziedēt,
Kā zied manas villainītes.
Kur silam tādi ziedi,
Kur sarkani dzīpariņi?

Visi zied smilšu kalni
Sudrabiņa ziediņiem:
Tur gul mani bāleliņi,
Sudrabiņa kalējiņi.

Smilga auga dzedziedā,
Zelta rasa galiņā.
Tur tecēja bārenīte
Ik rītiņu mazgāties.

Sazaviju ganīdama
Rasenīšu vainaciņu;
Kad uzliku galviņā,
Rasināt rasināja.

Sila virsis lielījās
Dāboliņa meitu ņemt.
Ņem, virsīti, pura niedri,
Tā tev līdzi līgojās.

Koši zied papuvīte
Dzeltainiem ziediņiem;
Kā tā koši neziedēs,
Pāri veda sērdienīti.

Kaņepīte, garaudzīte,
Tā izauga vasarā;
Mūs' māsiņa neizauga
Par deviņas vasariņas.

Salna nāca pa kalniņu
Pelēkā mētelī:
Bēg no dārza kaņepīte,
No kociņa apinītis.