Ziemas prieks. K. Skalbes baltie dzejoļi

Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt!. . .
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,

Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri rej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.

Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās. . .
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.
 

***

Jaunas egles

Mācies lasīt, mazo puisīt,
Kalna būdā aizmirstā.
Jaunās egles ar jau lasa
Lielā zvaigžņu grāmatā.

Vakarā tās stāv ap kalnu,
Kad tev acis veras ciet,
Lēni loka zaļās galvas
Un ar zvaigžņu koriem dzied

Lieli vēji iet pār kalnu,
Vedis tevi pasaulē.
Lasīsi tu debess zvaigznēs,
Liels ja būsi dvēselē.

***

Svētku maize

Ārā sīvi sala,
Visu dienu mala
Runcis balts uz mūra.
Māte krāsni kūra.

Būdā bija silti,
nāca sniegs kā milti,
Zuda sētas, žogi,
Aizviznīja logi.

Kviešu maizi jāva,
Karstā krāsnī šāva
Pāri ogļu zvīlām
Māte rokām mīļām.

Tad no klaipiem svaigiem
Kā no brūniem vaigiem
Svētku smarža plūda,
Siltin silta būda.

It kā salda maņa,
Tāla zvanu skaņa-
Ziemassvētki nāca.
Ārā egles šņāca.

Tālu prom no ielām
Nakts ar zvaigznēm lielām
Sniega laukus sedza,
Svētku gunis dedza.

/Kārlis Skalbe/

CITUS DZEJOĻIS SKATI SADAĻĀ SVĒTKI & ATPŪTA -> ZIEMASSVĒTKI & JAUNAIS GADS