Zīlēšana Ziemassvētkos
Lai uzzinātu, cik gadus vēl dzīvos vai arī pēc cik gadiem sasniegs to, ko vēlas, tad Ziemassvētku priekšvakarā jāņem glāze, jāizrauj pašam savs mats no galvas un mats jāiever zelta laulājamā gredzenā. Gredzens jāliek glāzē. Pēc tam jānodomā, ko vēlas zināt. Gredzens pašam jātur tik ilgi, kamēr tas sit pa glāzes malām. Ja nesit, tad domātais piepildās tanī pašā gadā.
No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, līgavainis
būs stalts un bagāts, ja mazs un līks — ķeists un nabags.
Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu
pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu,
tad tā būs viņa brūte.
Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu,
smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi — būs
pārticis, atslēgu — būs saimnieks, gredzenu — apprecēsies, naudu —
kļūs bagāts, smiltis — viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.
Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un
maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā
būs dārgāks.
Ja Ziemassvētku nedēļā prusaki pa kūlu rāpo, tad būs badīga
vasara.
Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad
dabūs zināt nākamas lietas.
Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba,
jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: «Ū, ū!» Kurā
pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.
Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni
sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris
apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.