Latviešu tradīcijas Ziemassvētku mielastam
Ziemas saulgriežos galdu klāja bagātu, jo klētis bija pilnas ar rudens vākumu.
Pats svarīgākais un visvairāk apdziedātais bija cūkas šņukurs,
t. i., apžāvēta un vārīta cūkas galva vai galvas puse. To lika
galdā veselu ar vārītu vai ceptu kāļu, rāceņu, burkānu piedevām,
sautētiem vai svaigiem kāpostiem. Pasniedza arī t. s. vidzemnieku
kāpostus, kas vārīti kopā ar putraimiem, sīpoliem un sagrieztu
speķi vai citu gaļu. Cūkas šņukurs simbolizēja arklu, pašu galiņu
deva arājam, lai labi veiktos aršanas darbi. Ziemassvētku ēdiens
bija arī koča, kūča u. tml., krāsnī sautēta miežu grūbu biezputra
kopā ar sagrieztu un nedaudz apceptu speķi ar sīpoliem. Grūbas
iepriekš pannā viegli apbrūnināja. Galdā lika gaļas vai putraimu
desas. Tās novietoja uz šķīvja līkumā tā, lai abi gali saietu kopā,
tāpat kā pēc Ziemassvētkiem satiekas abi gada gali. Šais svētkos
var pasniegt arī ceptu cūkas šķiņķi vai cūkgaļas šķēles ar
kartupeļiem. Ļoti iecienīti svētkos bija krāsnī ar visu mizu cepti
kartupeļi, kāļi, rāceņi, bietes. Vēl Ziemassvētku galdā bija vārīti
zirņi, pupas, ko varēja ēst ar sauju sausus vai arī ar saceptu
speķi un sīpoliem. Gatavoja arī taukšķētus zirņus — gandrīz mīkstus
vārītus zirņus notecināja sausus un uz pannas ar nelielu tauku
piedevu apgrauzdēja. Visus sagatavotos zirņus un pupas vajadzēja
apēst, lai nākamā gadā nebūtu jāraud.
Visus ēdienus centās sagatavot laikus, lai svētkos visi būtu brīvi
un varētu nodoties citām svētku izdarībām. Ziemassvētkiem cepa
dažādas maizes, raušus, plāceņus — visus pēc iespējas apaļus kā
saule, bet speķa pīrāgus līkus kā pusmēness. Visu to sacepa daudz,
lai pietiktu ko pacienāt daudzos ķekatniekus. Saldam ēdienam
gatavoja biguzi no gabaliņos grieztas vai salauztas rupjmaizes, to
pārlejot ar dzērveņu vai citu ogu atšķaidītu sulu, kas saldināta ar
cukuru vai medu. Mūsdienās var kā piedevu pasniegt putukrējumu.
Dzērieni bija viegls medus kvass, alus, piens, paniņas. Galdā
iederas arī svaigi āboli.
Ziemassvētku galdu apklāja ar galdautu sniega baltumā, rotāja ar
skujām (priežu, egļu, kadiķu), labības kūlīšiem. Pie griestiem kāra
salmu vai niedru gabaliņus, klāt liekot sagrieztas lupatas vai
papīra gabaliņus. Gatavoja arī saulītes — kartupelī sadurot vārpas
vai smilgas. Puzurus un saulītes pakāra vienā dienā, lai tie
nepārtraukti grieztos kā saule debesīs. Svētku rotājums bija arī
sveces.
Deviņas Ziemassvētku ēdienu
receptes
Izmantotā literatūra: Ausma Eglīte. Ziemassvētku
galds. Latviešu tautas dzīvesziņa 5, Rīga, 1993.