Latviešu tradīcijas Ziemassvētku mielastam

Pats svarīgākais un visvairāk apdziedātais bija cūkas šņukurs, t. i., apžāvēta un vārīta cūkas galva vai galvas puse. To lika galdā veselu ar vārītu vai ceptu kāļu, rāceņu, burkānu piedevām, sautētiem vai svaigiem kāpostiem. Pasniedza arī t. s. vidzemnieku kāpostus, kas vārīti kopā ar putraimiem, sīpoliem un sagrieztu speķi vai citu gaļu. Cūkas šņukurs simbolizēja arklu, pašu galiņu deva arājam, lai labi veiktos aršanas darbi. Ziemassvētku ēdiens bija arī koča, kūča u. tml., krāsnī sautēta miežu grūbu biezputra kopā ar sagrieztu un nedaudz apceptu speķi ar sīpoliem. Grūbas iepriekš pannā viegli apbrūnināja. Galdā lika gaļas vai putraimu desas. Tās novietoja uz šķīvja līkumā tā, lai abi gali saietu kopā, tāpat kā pēc Ziemassvētkiem satiekas abi gada gali. Šais svētkos var pasniegt arī ceptu cūkas šķiņķi vai cūkgaļas šķēles ar kartupeļiem. Ļoti iecienīti svētkos bija krāsnī ar visu mizu cepti kartupeļi, kāļi, rāceņi, bietes. Vēl Ziemassvētku galdā bija vārīti zirņi, pupas, ko varēja ēst ar sauju sausus vai arī ar saceptu speķi un sīpoliem. Gatavoja arī taukšķētus zirņus — gandrīz mīkstus vārītus zirņus notecināja sausus un uz pannas ar nelielu tauku piedevu apgrauzdēja. Visus sagatavotos zirņus un pupas vajadzēja apēst, lai nākamā gadā nebūtu jāraud.

Visus ēdienus centās sagatavot laikus, lai svētkos visi būtu brīvi un varētu nodoties citām svētku izdarībām. Ziemassvētkiem cepa dažādas maizes, raušus, plāceņus — visus pēc iespējas apaļus kā saule, bet speķa pīrāgus līkus kā pusmēness. Visu to sacepa daudz, lai pietiktu ko pacienāt daudzos ķekatniekus. Saldam ēdienam gatavoja biguzi no gabaliņos grieztas vai salauztas rupjmaizes, to pārlejot ar dzērveņu vai citu ogu atšķaidītu sulu, kas saldināta ar cukuru vai medu. Mūsdienās var kā piedevu pasniegt putukrējumu. Dzērieni bija viegls medus kvass, alus, piens, paniņas. Galdā iederas arī svaigi āboli.

Ziemassvētku galdu apklāja ar galdautu sniega baltumā, rotāja ar skujām (priežu, egļu, kadiķu), labības kūlīšiem. Pie griestiem kāra salmu vai niedru gabaliņus, klāt liekot sagrieztas lupatas vai papīra gabaliņus. Gatavoja arī saulītes — kartupelī sadurot vārpas vai smilgas. Puzurus un saulītes pakāra vienā dienā, lai tie nepārtraukti grieztos kā saule debesīs. Svētku rotājums bija arī sveces.

Deviņas Ziemassvētku ēdienu receptes
Izmantotā literatūra: Ausma Eglīte. Ziemassvētku galds. Latviešu tautas dzīvesziņa 5, Rīga, 1993.