Pūpolu laikā (Ojārs Vācietis)
Visi vilki sēri,
dusmīgi un sēri –
augstu, augstu kārklos
sarāpušies jēri.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Visi vilki sēri,
dusmīgi un sēri –
augstu, augstu kārklos
sarāpušies jēri.
Apakšā ir ūdens,
pavasarīgs ūdens,
brūns kā meža sūna.
Kaut nu būtu rudens!...
Tad tie zemē birtu,
pakluptu un birtu
un uz kārā zoba
jauki, jauki mirtu.
Nav ko jērus biedēt,
dusmoties un biedēt!
Ejiet, vilki, projām,
jēriem gribas ziedēt.
Nāciet visi citi,
visi, visi citi
kopīgi ar jēriem
gaidīt pirmo biti.
