Kniksis (Jāzeps Osmanis)
Es uz svētkiem mācījos
Mazu dzejolīti.
Māte lika skaitīt to,
Veicās tīri glīti.
Es uz svētkiem mācījos
Mazu dzejolīti.
Māte lika skaitīt to,
Veicās tīri glīti.
Nu, un viņa teica man:
— Tev jau gludi gāja,
Tikai paklanoties gan
Jāpievelk būs kāja. —
Nu jau likās skaidrs viss.
Tomēr kā man gāja! —
Nesa juka dzejolis,
Sajuka man kāja. . .
Kura jāvelk, kura ne?
Stāvēsi — kur tiksi?
Ņēmu tā kā meitene
Iztaisīju kniksi!. . .