Zemenes kaunināšana (Ojārs Vācietis)

Vakar biji zaļa.
Šodien esi zaļa.
Zaļa būt vēl sadomāsi
arī rīt…
Tā nav mana daļa?
Ir gan mana daļa.
Vēderiņš grib saldumiņu
iebaudīt.

Tur nekā nav jauna,
sarkans sarkst no kauna –
jāķeras ar steigu pie tā
darba klāt:
-    Vai, kas tev par žaunām!
Ragi tā kā aunam!
Mūlītis tik zaļš, ka nevar
parunāt! –

Zemenīte zaļā
palaiž smieklus vaļā,
zemenītei zaļai tagad
šķelmīgs skats:
-    Nav gan nekā jauna
Bet, ja sarkst no kauna,
tad gan, mīļais Jānīt, tagad
sarksti pats.