Peļķe (Ojārs Vācietis)
Peļķe kā magnēts
Jānīti pievelk,
peļķe Jānīti
peļķē ievelk.
Peļķe kā magnēts
Jānīti pievelk,
peļķe Jānīti
peļķē ievelk.
Mamma sūri sūrojas,
dusmojas paziņas.
Bet vai tad visas jūras
reiz nebija maziņas?
Slavenie admirāļi,
slavenie streļķi –
visi viņi kādreiz
brida pa peļķi.
Rāja viņus – nabagus
un pat … pēra.
Bet jūra kā zābaks
jāņem pēc mēra.
Peļķe kā magnēts
Jānīti pievelk,
peļķe Jānīti
peļķē ievelk.