Lietus pilīte (Ojārs Vācietis)
Krīt no pašas debess droša...
Krīt no pašas debess droša
pilīte –
ietrīsas uz lapas spoža
zīlīte,
lejup krīt no koka lapas
zīlīte,
un kļūst slapja, slapja, slapja
pilīte.
Pē-pē-pēkšņi sadusmojas
pīlīte:
–Ko tu manu spalvu bojā
pilīte? –
Jautri garām skrejot, rājas
zīlīte:
–šodien visiem jāmazgājas,
mīlīte.