Meža māte bērnus sauca

Meža māte bērnus sauca,
Kad saulīte norietēja;
Sasaskrēja visi bērni
Lielajā ozolā.

Kas sīkiemi putniņiem
Mežā kāra šūpulīti?
Priede, egle, tā pakāra,
Vēja māte šūpotāja.

Ai, lūdzama vēja māte,
Valdi savas kalponītes,
Man jānese baznicā
Maza, maza dvēselīte.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar kalnā vējiņā;
Ja nav cita šūpotāja,
Lai šūpo vēja māte.

Tā sacīja meža māte,
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpolī.

Gan zināja meža māte,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam blīgzna,
Zaķam sīki žagariņi.

Miglas māte dambi dara
Līdz ozola galiņam:
Līgojiesi, ozoliņi,
Lai netapa galiņā.

Miglas māte dambi dara
Līdz ozola zariņiem;
Līgojies, ozoliņis,
Lai netape galiņā.

Saule vija vaiņadziņu,
Vītolāi sēdēdama.
Es tev lūdzu, saules māte,
Dod man vienu vaiņadziņu,
Dod man vienu vaiņadziņu,
Man jāiet tautiņās.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti.

Sniega māte, sniega māte,
Purin' savus spilventiņus,
Lai nāk sniegi virs zemītes,
Ka bāliņi mežā brauc.

Meža māte putnus skaita,
Zem eglītes sēdēdama:
Irbe Grieta, mednis Toms,
Rubenītis Bērtulits.

Saules māte meitu deva,
Lūdza mani panākšņos.
Es aizjūdzu vāverīti
Zaļās vara kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglājā.
Saraustīja zelta grožus,
Ieskrēj' pate eglājā.
Pagaid, sila vāverīte,
Vai es tevi nepanākšu?
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.