Topošā vīra vēstule savai līgaviņai
Šī vēstule no līgavaiņa man tika nolasīta nedēļu pirms kāzām, tā saucamajā vecmeitu ballītē. Vedējmāte bija sarūpējusi vairāku manu bijušo brūtgānu raksturojumu par mani un man bija jānosauc autors. Atminēju visus, bet šo vārdu autoru atpazinu jau pēc pirmajiem vārdiem, jo tie bija no mana nākamā vīra.
Viņa smejas. Man patīk tas, ka viņa smejas. Es
viņu smīdinu un klausos, kā smejas. Tā kā tāds joks. Cik var
smieties.
Viņa runā. Viņai patīk runāt, man patīk
klausīties, kad viņa runā. Tā es uzzinu, ko viņa domā. Man patīk
tas, ko viņa domā. Dažreiz viņa runā muļķības. Tad man patīk
klausīties viņas muļķības.
Viena viņas vēstule vienmēr ir kopā ar mani. Tajā rakstīts, ka viņa mani mīl.
Viņa dejo. Es ne. Es skatos, kad viņs dejo. Man
patīk skatīties, kā viņa dejo.
Viņa raksta man vēstules. Man patīk saņemt viņas
vēstules. Pat tad, ja tajās nekas nav pateikts. Patīk tāpēc, ka no
viņas. Kad viņa raksta man vēstuli, viņa domā par mani. Kad es
saņemu, domāju par viņu. Tad mēs vienlaicīgi domājam viens par
otru. Viena viņas vēstule vienmēr ir kopā ar mani. Tajā rakstīts,
ka viņa mani mīl. Man patīk tas, ka viņa mani mīl. Es arī mīlu
viņu. Man patīk tas, ka mēs mīlam viens otru.
Vasara ir kāzu laiks! Tev taču arī ir kāds burvīgs atmiņu stāsts, romantiska vēstule vai kuriozs atgadījums no tavām kāzām. Uzraksti mums to un kopā veidosim kāzu stāstu krātuvi. Iesūtīt stāstu!