Līgotāji, līgotāji, nav vairs tālu Jāņu diena!

Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Daudz tevīm gaidītāju;
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Šī dieniņa, tā dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena,
Tad sanāksi Jāņu bērni
No maliņu maliņām.

Šodien pati Zāļu diena,
Šodien Jānīts zābakos;
Rīt būs pati Jāņa diena,
Tad būs kārklu vīzītēs.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citā gadā ar būs Jāņi.
Nu, ļautiņi, priecājaties,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Noies saule, uzlēks saule,
Tad būs pati Jāņu diena.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Ar dziesmām sagaidām,
Sējas darbus pabeiguši.

Liela nāca Jāņu diena,
Maz manā rociņā;
Ar to pašu mazumiņu
Ir saņēmu, pavadīju.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidam?
Pinam kroņus, cērtam zarus,
Puškojam laidarīnus;
Sienam sierus, cepam maizi,
Daram saldu alutīnu.

Svētu rītu ganos gāju,
Govis slaucu, sieru sēju,
Lai godam sagaidītu
Savus mīļus Jāņa bērnus,

Ai Jānīti, Pēterīti,
Kam nākat vienu vietu?
Nav vienam siers sasiets,
Otram alus padarīts.

Jānīts gāja, Jānīts nāca
No sētiņas sētiņā,
Līdz atnāca mūsmājā
Salda alus nodzerties.

Nāc, Jānīti, līksmoties
Jāņu dienas vakarā,
Tad tev būs medus, siers,
Rupju kviešu plācenīts.

Simtu cepu kukulīšu,
Jāņu bērnu gaidīdama;
Simtiņš nāca Jāņu bērnu,
Simtu puķu vaiņagos.

Jāņa tēvs, devīgs vīrs,
Vērsi kāva piedarbā;
Jāņa māte, čabatiņa,
Rijas pelnos vistu cepa.

Visu gadu sieru sēju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu diena,
Tad visiem izdalīju.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem;
Devītā stūrītī
Iesien gudru padomiņu.

Jāņa māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts cēla akmentiņu
Vaidēdams, raudādams.

Jānīts kūla savu sievu,
Kam nesēja lielu sieru,
Kam nesēja lielu sieru,
Kam maziņu plikšināja.

Sieru, sieru, Jāņu māte,
Rītu būs Jāņu diena:
Atnāks Jāņi, aizies Jāņi,
Nebūs tev ko pacienāt.

Aiz skopuma saiminiece
Jāņu siera neizsēja,
Lai nenāktu Jāņa bērni
Viņas sētu aplīgoti.

Jāņu māte sieru sēja,
Ozolāi sēdēdama;
Kāp zemē, Jāņu māte,
Jāņu diena atnākusi.

Jāņa māte sieru sēja,
Jāņa bērnus gaidīdama;
Jāņa tētis alu dara,
Jāņa bērnus gribēdams.

Jāņu tēvis miežus pļāva
Jāņu dienas aliņam;
Jāņu māte govis slauca
Jāņu dienas sieriņam.

Jānīt, Jānīt,
Vai tev alus ir brūvēts?
Šodien, rītdien,
Pairīt pati Jāņu diena.

Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzē mērcēdami.

Alu dara Jāņu tēvis,
Jāņu dienu gaidīdams;
Kad atnāca Jāņu diena,
Nu aliņis jāizdzer.

Dūmi kūpi, dūmi kūpi
Aiz pirtiņas namiņa:
Tur rosās Jāņa tēvsi,
Jāņu alu darīdams.

Caur zemīti dūmi kūp,
Zaķis dara alutiņu;
Tur sabrauca Jāņu bērni,
Saldu alu dzērējiņi.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Visi ļaudis tevi gaida:
Gaida govis, gaida gani,
Gaida lauku arājiņ'.