Tautasdziesmas par netikumīgām meitām

Devu, devu, nesaliedzu,
I vecam, i jaunam;
Vecam devu Dieva dēļ,
Jauns ar naudu līdzināja.

Diža meita kuplu kūsi
Pie puišiem klāt gulēja,
Pati bikses atpogāja,
Pati cēla lindraciņus.

Es meitiņa kā puķīte,
Man bij sava brīvlādīte;
Kurš puisītis priekšā nāca,
Tam lādītes atslēdziņa.

Tas bij labs kumeliņš,
Kas met sniegu kamanās;
Tā bij laba mātes meita,
Kas nāk pate klāt gulēt.

Māte meitu bargi rāja,
Kā pie puiša gulētājus'.
Nudien, māt, kas Diev' vārds.
Puiša acu neredzēj'.
Neliedziestu, meitiņ,
Puisīts man pasacīj'.
Velns izrāva puiša sirdi
Māmiņai pasacīt.

Došu, došu puisīšam,
Ko es biju solījuse:
Došu savu ezeriņu
Kumeliņu peldināt.

Kad es biju jauna meita,
Es trejādi pelnījos:
Uz cinīša petaciņš,
Uz nabiņas kapeiciņa,
Uz tā lejas caurumiņa
Trīs apaļi dālderīši.

Aud, māmiņa, ko auzdama,
Neaudšķidrus lindraciņus.
Lai tei muna vāverīte
Pēc puišiem lūkojās.

Aud, māmiņa,retas kleitas,
Aud tu retus priekšautiņus,
Lai var redzēt pupus, pīzdu,
Pa kalniem(i)staigājot.

Šuj, māmiņa, man krekliņu,
Griez priekšā caurumiņu,
Lai varēja nopisties
Bez tā krekla cilāšanas.

Pret vējiņu priekšu griezu,
Laipūš vējš lindrakos,
Lai skatās jauni puiši,
Vai tā prece lieti der.

Augšupēduvien gulēju
Sava tēva tīrumā.
Rokas, kājas tirināju,
Jaunus puišus kairināju.


Kad es biju jauna meita,
Es deviņus izturēju:
Trīs nokāpa, trīs uzkāpa,
Trīs apkārt laistījās.