Līgo lauki, līgo pļavas

Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Balti ziedi āboliņis
Diža ceļa maliņāi;
Kad atnāks Jāņa diena,
Ievīs tevi vainagā.

Visu gadu izstaigāju,
Jāņu zāles meklēdama;
Nu atradu Jāņu zāli
Pašā Jāņu vakarā.

Visu gadu puķes kopu,
Jāņa dienas gaidīdama;
Kad atnāca Jāņa diena,
Tad saliku vainagā.

Jāņu bērni zemi dala,
Vaiņagiem mērodami;
Cits dabūja zāļu pļavas,
Cits skaisto līdumiņu.

Brauc, Jānīti, šai zemē
Ar to ziedu vezumiņu;
Meitām dodi sārtas rozes,
Puišiem zaļas skābenītes.

Jānīts kāpa ozolā
Jāņa bērnus lūkoties,
Jāņa bērnus lūkoties,
Kur tie lasa Jāņu zāles.

Noiet saule vakarā,
Meža galus zeltīdama;
Sanāk pulkiem Jāņa bērnu,
Jāņu zāles lasīdami.

Jāņa bērni nezināja,
Kādas īstas Jāņu zāles:
Pumpatenes, rūpatenes
Vai ar citas nezālītes.

Jāņa bērni bēdājas,
Kur būs ņemt Jāņa zāles.
- Vai jūs, akli, neredziet,
Pupas zied dārziņā.

Ak, pasaki, Jāņa māte,
Kāda bija Jāņa zāle?
- Zilgalvītes, repējumi,
Buldurītes pa starpēm.

Es vaicāju Jānītim,
Kuru raut pirmo zāli:
Pīpenītes, papardītes
Vai baltās Jāņu zāles?

Jāņu bērni bēdajās,
Kādas plūkt Jāņu zāles.
- Plūc papriekšu papardīti,
Tad grēteli, vībotnīti.

No Jānīša pavaicāju,
Kādu plūkt Jāņa zāli.
- Plūc papriekšu buldurjāni,
Tad sarkanu āboliņu.

Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakara;
Plūc papriekšu buldrijānu,
Tad baltoi dāboliņu.

Kam tā tāda puķu pļava,
Kur māsiņas pāri gāja?
Tā Jānīša puķu pļava,
Ko pļaun Jāņu vakarā.

Vakar gāja liela vētra
Par rudzīšu ziediņiem,
Šodien bērni nobradāja,
Jānim puķes lasīdami.

Rudzi, rudzi nosliedēti,
Kas tos rudzus nosliedēja?
Jauni puiši, jaunas meitas,
Tie tos rudzus nosliedēja.

Es domāju, es prasīju,
Kas pļaviņu izsliedēja;
Jāņa bērni izsliedēja,
Tumšu nakti staigājot.

Kas to pļavu nosliedēja
Sīkajām pēdiņām?
Jāņa bērni nosliedēja,
Jāņa zāles lasīdami.