Reiz par gadu Jānīts jāja
Atnāk manim Jāņu diena
Nezināma, nedzirdama:
Ne man siets Jāņa siers,
Ne salūgti Jāņa bērni.
Man pienāca Jāņu diena
Nezinot, negaidot;
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Reiz par gadu Jānīts jāja
Savus bērnus aplūkot,
Nu aijāja šovakar
Negaidīts, nezināms.
Man atnāca Jāņu diena,
Pavisam negaidot;
Ne man bija kroņi pīti,
Ne. Jānītis daudzināts.
Man atnāca Jāņa diena
Visai manim negaidāma:
Ne man bija kroņi pīti,
Ne vaiņagi darināti.
Man pienāca Jāņu diena
Nezināma, negaidīta;
Ne bij vēl rozes sētas,
Ne vēl vīti vainadziņi.
Atpakaļ, Jāņa diena,
Kam atnāci nezināma:
Ne bij man sieri sieti,
Ne rozītes izravētas.
Man atnāca Jāņa diena
Nemanāma, nezināma:
Ne māmiņa sieru sēse,
Ne man vīti vaiņadziņi,
Man atnāca Jāņu diena
Nezināma, negaidīta:
Ne man vītis vainadziņš,
Ne snātnīte balināta.
Man atnāca Jāņu diena
Nezināma, negaidāma:
Ne man kurpes šūdinātas,
Ne skotele balināta.
Atnākuse Jāņu nakte
Visa mana nezināma:
Ne man šūti linu krekli,
Ne snātnītes balinātas.
Atpakaļ, Jāņa diena,
Kam atnāci nezināma:
Ne man bija sieri sieti,
Ne snatīte balināta.
Atpakaļi, Jāņu diena,
Kam atnāca nezināma:
Ne māmiņa sieru sēja,
Ne karašu plikšināja.
Nezināma, negaidāma
Man atnāca Jāņu diena;
Siesim sieru palagā,
Turēsam Jāņu dienu.
Aizamirsa, aizamirsa
Jāņu diena neturēta;
Siesim sieru palagos,
Turēsim Jāņu dienu.
Nenāc, nenāc, Jāņu diena,
Vēl es tevis negaidīju;
Mana sieva nosalusi,
Trīs kažoki valkādama.
Jānīts sauca jūriņāji
Jāņa dienas gaidīdams.;
Aunit kajas, bada bērni,
Sajemit Jāņu dienu.
Meitas gaida Jāņa dienas,
Puiši vis negaidīja;
Skujām pēra, dūmos kāra,
Lai gaidīja Jāņa dienu.
Visi gaida Jāņa dienu,
Puiši vien negaidīja;
Tos mēs kārsim skurstenī,
Skujiņām badīsim.
Puiši gaida Jāņu dienu,
Meitas vien negaidīja,
Meitas kāpa skurstenī
Ar skujām badīties.
Puiši gaida Jāņu nakti,
Meitas vien negaidīja:
Rožu dārzi neravēti,
Ar nātram pieauguši.
Tautu dēls man vaicāja:
Kad būs Jāņu vakariņš?
- Vai tu, ačka, nezināji,
Šis pats Jāņu vakariņš.