Pulkiem nāca Jāņa bērni

Nesabīsties, Jāņu māte,
Kad tik daudzi viesu nāca;
Griez galdiņu par istabu,
Sēd' galdiņa galiņā.

Sagaid, māmiņa,
Jānīša bērnus
Ar sera rieciņu,
Ar sviesta cibiņu.

Pulkiem nāca Jāņa bērni
Uz bagātu Jāņa māti;
Dod tiem pienu, dod tiem sieru,
Dod tiem alu nodzerties.

Jāņu bērni sanākuši
Augsta kalna galiņā;
Dodiet sieru, dodiet alu,
Nākam koši palīgot.

Staigā žigli, Jāņu māte,
Ko tik gausi tūļājies:
Īksa, īksa Jāņu nakts,
Daudz vietiņu jāstaigā.

Iegājām sētiņā,
Jāņu māti meklējām:
Jāņu māte klētiņā
Sagriež sieru gabalos.

Kāpostiņi dārziņā,
Kur gan pati stādītāja?
Stādītāja klētiņā
Sieru grieza gabalos.

Sieru, sieru, Jāņu māte,
Vai gaidīji Jāņu bērnus?
Jāņu bērni atnesuši
Trejdeviņu Jāņu zāles.

Es savai Jāņa māte
Došu skaistas Jāņu zāles,
Viņa man sieru dos
Pa lieliem gabaliem.

Es uzliku Jāņu mātei
Dāboliņa vainadziņu,
Lai tai piens, lai tai medus,
Lai plācenis kā vilniņa.

Jāņu māte priecājās:
Redz', cik daiļš vainadziņš!
Es atdevu vainadziņu
Pret to siera gabaliņu.

Jāņu māte laba māte,
Lielu sieru sasējusi
Deviņiem stūrīšiem,
Siltus raušus piedevām.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Mielo savus Jāņa bērnus:
Jāņa bērni piekusuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Vai tev sieri, vai tev rauši,
Vai tev alus pagrabāi?
Jāņu bērni izsalkuši,
Jāņu zāles lasīdami.

Jāņu tēvis priecīgs gāja
Pagrabai tapu raut;
Putodamies alutiņis
Jāņu bērnus sveicināja.

Jānīts nāca līgodams,
Alus muca rociņā;
Tam pakaļ Jāņu māte,
Siera ripa padusē.

Saimnieks stāv istabā,
Alus kanna rociņā;
Saiminiece sieru grieza
Visapkārt riecēnam.

Iesim iekšā apraudzīt,
Kur palika Jāņa māte:
Jāņa mātei kambarī
Jāņa bērniem sieru grieza.

Skataties, Jāņu bērni,
Jāņu māte sieru griež:
Zelta nazis, zelta šķīvis,
Sudrabiņa gafelītes.

Jāņa mātes priekšautiņš
Pilnis siera līgojās:
Vajadzēja, vajadzēja
Jāņa bērnus pacienāt.

Jāņu tēvs alu dara,
Jāņu māte sieru sēja;
Sieru, sieru, Jāņu māte,
Alu, alu, Jāņu tēvs!

Sieru, sieru, Jāņa māte,
Jāņa meitas atnākušas;
Alu, alu, Jāņa tēvs,
Jāņa dēli atnākuši.

Māte, māte, siera, piena,
Lai aug govis raibaļiņas;
Kad nedosi siera, piena,
Tad augs tādas dūmaļiņas.

Dod, māmiņa, sieru, pienu
Pašā Jāņu vakarā,
Lai aug govis raibaliņas,
Lai aug baltas avitiņas.

Sieru, sieru, Jāņu māte,
Tev ir govis laidarā;
Alu, alu, Jāņu tēvs,
Tev ir mieži tīrumā.