Tēlaini par seksu nerātnajās dainās

Vai, manu gailīti
Sarkanu seksti,
Tā knapa meitām
Vēdera galu.

Labrīt, māsiņ,
Kā labi gulē'?
-Gan labi gulē',
Bet viena vain':
Viena paša diža blusa
Visu nakti kustinē'.

Meita guļ mauriņā,
Zutis līda vēderiņā.
Nebij zutis, nebij zutis,
Tā bij puiša pipelīte.

Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties;
Tev silīte, man vālīte
Vēderiņa galiņā.

Ak, tu bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.

Lācīt,s tup mežmalē,
Es lādēju pistolīti.
Lācim šāu, meitai trāpu
Pašā laimes caurumā.

Puiši mani mežā sauca,
Solās putnus parādīt.
Ne aiz krūma neaizgāju
Jau putniņš šakumā.

Trīs reizītes cīrulītis
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielavai
Zem ļipiņas melnumiņu.

Es redzēju melnu kraukli
Uz vēdera knābājam;
Tas nebija melnais krauklis,
Tā bij puiša pipelīte.

Zverbuleits navarēja
Iz kojenu nutupet,
Iraudzeja cilovenai
Div' pupenis ozutī.

Dziedat, meitiņas,
Es jums maksāšu,
Es došu sīpolus
Ar visu kātu.

Nava tāda mūs' māsiņa,
Kā vakar atstājām,
Jau tā bija dūrusies
Uz ozola pazarīti.

Lecu, lecu, deju, deju
Ar sudraba bīlādīti,
Smuks puisītis pretimlēca
Ar dimanta atslēdziņu.

Ilzītē māsiņā
Sarkans zīda priekšautiņš.
Aiz tā zīda priekšautiņa
Vāverīte žākstījās,
Vāverīte žākstījās,
Sarkanzuti gaidīdama.

Es vēlā vakarā
Ar meitām mielojos,
Viņas man plaudi deva
Es viņām asarēnu.

Nāc, kundziņ, apraudzīt,
Kāda man dzīvošana:
Sarkans ceplis melnu jumu,
Ar tapiņu aizbāžams.

Tu, puisīti, mietu nesi,
Es nes' mieta caurumiņu;
Visu mūžu mietu mēji
Tai vienā caurumā.

Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties;
Tev silīte, man vālīte
Vēderiņa galiņā.

Lācīt's tup mežmalē,
Es lādēju pistolīti.
Lācim šāv, meitai trāpu
Pašā laimes caurumā.

Nāc pie manis, tautu meita,
Ar savam stellītēm;
Man pašam atspolīte,
Divi zīda kamoltiņi.

Došu, došu puisīšam,
Ko vakar pasolīju:
Došu savu baltu vietu,
Iešu pati klātgulēt.

Došu savu ezerīnu
Kumelīnu peldināt.
Ne tik dziļi, ne tik sekli,
Pa pavadas galīnam.

Ciema puiši, šurp nākdami,
Rīku ziepes balināja;
Še atnāca, še iegrūda
Pašā speltes caurumā.

Tu, puisīti, virsū guli,
Es gulēju apakšā;
Es uz Dievu skatījos,
Tu ellē raudzījies.