Lauris Reiniks: Es tev apmulsis

Daudz – es brīnos, cik daudz!
Nakts ir zvaigznes šonakt izbērusi.
Piena ceļš viegli iestaigāts.
Es došos pa to pie nakts ko sarunāt.

Tu – tu gaidi tepat!
Es uz brīdi prom aizsteigšos.
Redz’, man bail, ka nakts var pasteigties,
Es neatgūšos tev visu paskaidrot.

Tu man esi viss,
Es tev – apmulsis,
Tāds, kam vieglāk zvaigznēs bēgt
Nekā atzīties
Sev, - ka, izrādās,
Man bez tevis nav nekā ...

Nakts. Tu saki man, kā
Kā lai zin’, ka viss ir savādāk?
Kā lai redz, ka šoreiz nav kur bēgt?
Ka sirds mana jūt, ka bailēm jāpazūd?

Tu man esi viss,
Es tev – apmulsis,
Tāds, kam vieglāk zvaigznēs bēgt
Nekā atzīties
Sev, - ka, izrādās,
Man bez tevis nav nekā ...

Bez tevis nav nekā ...

Un tā nu ļauju es,
Lai zvaigznes mani nes.
Es šonakt nebaidos atļauties
Pie tevis piekļauties
Un klusi atzīties ...
Mums tagad pieder nakts
Un – naktis pēc tam!

Tu man esi viss,
Es tev – apmulsis,
Tāds, kam vieglāk zvaigznēs bēgt
Nekā atzīties
Sev, - ka, izrādās,
Man bez tevis nav nekā ...

Tu man esi viss,
Es tev – apmulsis,
Tāds, kam vieglāk zvaigznēs bēgt
Nekā atzīties
Sev, - ka, izrādās,
Man bez tevis nav nekā ...

Tu man esi viss,
Es tev – apmulsis,
Man bez tevis nav nekā ...