Tautasdziesmas par precībām

Ailu, ailu, kumeliņu
Sudrabiņa iemauktiem!
Tu dabosi šo rudeni
Man pārvest līgaviņu.
                                  
Aiz Daugavas liku liecu,
Rīgā pirku kumeliņu;
No Vāczemes atvedīšu
Bāliņam līgaviņu.
                           
Aiz tā lielā dūnu pūra,
Tur aug mana līgaviņa;
Aug man bēri kumeliņi,
Dūņu pūra bridējiņi,
                                  
Akmeņaina tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa,
Tur vajaga dzelžu vāgu,
Aši kalta kumeliņa.
                                  
Audz, māsiņ, dari pūru,
Es barošu kumeliņu.
Es to tautu pagalmiņu
Smiltiņāmi putināšu.
                                  
Audzē, brāli, ko audzē,
Audzē skaistu kumeliņu,
Lai var ceļu ceļus skriet,
Aizvest jaunu līgaviņu.
                
Baltu linu grožu viju
Melnajam kumeļam;
Pirmāk rokas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu.
 

Ailu, ailu, mans brālītis
Jems rudeni līgaviņu;
Ailu, ailu, tautu meita,
Vairi savu vainadziņu!
                                            
Domā, brāli, ko domā,
Domā otru gulētāju,
Rudens nāk, garas naktis,
Nevar viens sagulēt.
                                         
Eita, puiši, raudzīties,
Vai dzeltēja purva bērzi;
Ja dzeltēja purva bērzi,
Laiks meitiņas bildināt.
                              
Es pazinu to meitiņu,
Kurai kāzas šoruden:
Domādama vien staigāja,
Vai ir visi gabaliņi.
 

/Latviešu tautasdziesmas/