Latviešu rakstnieku atziņas par mīlestību
Aleksandrs Grīns ir teicis: "Nekad nav par vēlu labot nodarītu kļūdu, atriebt ienaidniekam un noskūpstīt meiteni, ja viņa tev iepatikusies." Piedāvājam arī citu latviešu autoru izteikumus par mīlestību!
FOTO: Shutterstock.com
Mīlestība ir tad, kad tuvība smaržo pēc saules stariem, kas tikko ieurbušies zemē, pār kuru nolijis silts pavasara lietus, un klusums ir tik paredzams, jo putni vienkārši vēl nav pamodušies un sapratuši. (M. Freimanis)
- Mīlestība ir tāds dīvains dzintars, ko nekā nevar aprakstīt, ne uzzīmēt, ne izstāstīt. (Imants Ziedonis)
- Mīlestība, kas rodas tikai no prieka un jaunības, diez ko stipra vis nav. Īsta, mūžīga mīlestība vienmēr rodas tikai no ciešanām un sāpēm. (E. Lukjanskis)
- Iemīli mani melnu, baltu mīlēs daudzi. (M. Bārbele)
- Iemīlējies vīrietis vienmēr ceļ savu sievieti par citām augstāk, ar visu pārējo pasaulē. Kamēr vien viņš viņu mīl. (E. Kūlis)
- Sievietes vieglāk piedod, kad viņas sit, bet nespēj piedot, ja vīrietis viņās neredz pretējo dzimumu. (Z. Mauriņa)
- Mīlestība ir ceļš uz sauli, kas bruģēts ar šķautņainiem akmeņiem, un pa šo ceļu katram ir jāiet basām kājām. (Inga Lancmane)
- Dievs patiesībā ir dāsns - viņš bieži sabīda kopā "īstos", bet mēs paši neprotam rīkoties, sabojājam doto iespēju. (Z. Jančevska)
- Kādēļ mēs vispār viens otru meklējam? Kas mani triec pie tevis un tevi pie manis? Vai tā ir pati cerība? Un ko gaidām, kad esam viens otru beidzot atraduši? Pirmajā brīdī, pirmajā laikā – neko sevišķu. Varbūt vienīgi to, lai mums kaut drusciņ paveiktos. Ka es būšu tas, kurš spēs milzīgā klintī izcirst alu, lai tevi paslēptu no lietus un vēja. Un tu būsi tā, kura šai alā iekurs ugunskuru. Un mēs abi būsim tie, kuri uz saviem pleciem spēs noturēt visu šīs pasaules smagumu. Lai dažreiz skaidrās, saulainās dienās un zvaigžņotās naktīs mums abiem būtu viegli… (E. Lukjanskis)
- Sieviete līdzinās zivij: plašos ūdeņos tā dzīvo mierīgi, bet, kad to saņem rokās, tad sprādās bez jēgas. (G. Upīts)
- Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri. (R. Blaumanis)
- Kas izdomāja puķes? - Laime. Kas izdomāja smaržu?- Mīla. (Rainis)
- Bez mīlestības mēs paliekam lietu virspusē. (Zenta Mauriņa)
- Mīlestība un pienākums biežāk nonāk konfliktā nekā saskaņā. (Zenta Mauriņa)
- Mīlestība ir tikpat liela, cik cilvēks pats. (I. Indrāns)
- Mīlestība vienmēr beidzas traģiski - tā vienmēr ir vai nu par īsu, vai par garu. (Z. Skujiņš)
- Jaunības mīlestība ir īsredzīga, tā lido bezbēdīgi kā apreibis tauriņš. Kas tauriņam daļas par ziedu saknēm. (Z. Skujiņš)
- Mīlestība - putns, kurš aizlaižoties dažkārt neatstāj rokā pat ne spalvu, bet citreiz atstāj pilnu māju ar spalvām - no kautiņā saplēstā spilvena. (A. Skalbe)
- Mīlestība ir radījusi pasauli. Pasauli iepazīst mīlot. (Juris Rubenis)
- Kas ir mīlestība? Mīlestība ir iebrist sniegā, Kad mēness un zvaigznes atmirgo tajā. Un ienirt meža klusumā, jo mīlestība tur atbalsojas. Kas ir mīlestība? Mazs kucēns tev acīs skatās, Un luncina asti: „Ņem mani - mīli mani!” (Monika Zīle)
- Mīlestība ir tad, kad tuvība smaržo pēc saules stariem, kas tikko ieurbušies zemē, pār kuru nolijis silts pavasara lietus, un klusums ir tik paredzams, jo putni vienkārši vēl nav pamodušies un sapratuši. (M. Freimanis)
- Būt vienam visā milzu pasaulē – tas nozīmē būt pret visu plašo pasauli. Kad esi viens, visu laiku nākas būt pret. Kad esi kopā ar savējo, milzu pasaule pārstāj būt milzu, tā atkāpjas, sarukdama un saraudamās, kļūstot par kaut ko pavisam nebīstamu. (Viks)
- Ir skaisti mīlēt, ja mamma ar tēti dod naudu. (Andris Briedis)
