Idejas kāzām. Un autores ģimenes traģēdija...

Jau no paša sākuma zinājām, ka būsim kopā mūžīgi. Kad bijām draudzējušies nedaudz vairāk kā gadu, pieteicās dēliņš. Un sākām cītīgāk apsvērt domu par kāzām — dažu brīdi likās, ka varbūt jāprecas pēc bērniņa piedzimšanas, bet par laimi, to izdarījām, kamēr vēl biju gaidībās.

Gatavošanās kāzām notika ļoti mierīgi, bez liekiem stresiem. Daudz darīja mans vīrs, kāzas tapa divās nedēļās, kā jau spontāniem cilvēkiem, kas dzīvo, izbaudot katru dienu un katru mirkli tajā.

Kāzu rītā spēlē paslēpes
Ar vedējiem iepazinos kāzu rītā, kad vīrs ar viņiem bija ieradies man pakaļ (27. septembrī). Tik viegli man klāt  nevarēja tikt, vecāki ar māsu bija izdomājuši pašsacerētu dziesmu atbilstoši kāzu tēmai, kas vīram bija kopā ar vedējtēvu jānodzied, tā kā abi lieli dziedātāji, tas problēmas nesagādāja. Nākamais pārbaudījums bija atrast mani, kurā no istabām esmu paslēpusies — tas bija grūtākais uzdevums, jo tik ierasti, ka vienmēr esmu savā istabā, bet šoreiz paslēpšanās vieta bija virtuve. Tik ar čukstiem izdevās vīriņam palīdzēt.

Tālāk sekoja brauciens uz dzimtsarakstu nodaļu, kur notika sareģistrēšanās, pēc oficiālās daļas, notika fotografēšanās gan telpās, gan ārā, tad sekoja iestiprināšanās ar maizītēm un šampanieti, jo līdz viesu namam, kur notika pārējās izdarības, bija laiciņš jāgaida.

Pārbaudījumi uz septiņiem tiltiem
Turpinājumā septiņi tilti, uz kuriem vedēji bija izdomājuši dažnedažādus pārbaudījumus:
1. tilts. Katram uz savas lapas mums vajadzēja uzrakstīt grēkus, pēc tam vedēji tos ielika māla podiņā, sadedzināja un iemeta upītē, lai tie vairs neatkārtotos;
2. tilts. Katram no papīra bija jāuztaisa lidmašīnīti — šis pārbaudījums simbolizēja pagājušo bērnību. Lidmašīnas bija jālidina upītē — manējā aizlidoja taisni, bet, vīra izveidotajai lidmašīnai apmetot lielu loku, pats purngals saskārās ar manējo, kas bija ļoti mistisks skats, jo nebija vēja;
3. tilts. Vīram bija jānostājas vienā tilta galā, man otrā, lai satiktos, mums bija jāsauc pa vienam mīļvārdiņam, tā, lai tie neatkārtojas, kad uzdevums bija izpildīts, kas mūsu skatījumā nebija grūts, jo mīļi viens otru saucām ikdienā, satiekoties vīrs man pasniedza rozi, es skūpstu;

4. tilts. Kopīgs uzdevums — uz vienas lapas uzrakstīt abu nākotnes plānus vismaz pieciem gadiem uz priekšu,. Kad tas tika izdarīts, lapu ielika stikla traukā un iemesta upītē, lai neviens netiek klāt un viss piepildītos;
5. tilts bija  kā atpūtas tilts... Iestiprinājās līdzbraucēji ar pīrādziņiem. Mums, jaunajam pārim, sadalīja naudas monētiņas — santīmus, kas vēlāk reizē tika iemesti upītē, tā, lai būtu pārticība ģimenē;
6. tilts. Vīriņam vajadzēja mani pārnest pār visgarāko tiltu dziedot — tas liecināja, ka jebkuru strīdu un grūtības var pārvarēt ar dziesmu;
7. tilts. Katram tika iedots rozes pušķītis un kopā ar mūsu laulības gredzenu kastīti, tas, sadodoties rokās, tika iemests upītē — kas atradīs šo kastīti ar pušķi — būs nākamais jaunais pāris.

Ģimenes galvas noteikšana
Sekoja ierašanās viesu namā, kur mūs sagaidīja kāzu viesi ar visādām jautrām izdarībām, piemēram, "vārtiem"; šķīvju plēšanu, vīram sievu turot rokās, lai uzzinātu gaidāmo ģimenes bērnu skaitu; jāēd abu mammu iedotā maizīte ar sāli un ūdens glāzīte, lai būtu pārticība; jāgraužas ābolā, kuram lielāks izkostais gabals, tas būs ģimenes galva — naudas pelnītājs.
Pēc maltītes sekoja pirmais kāzu valsis dzīvās mūzikas pavadībā un vēlāk dejai pievienojās arī pārējie kāzu viesi.

Pienākumu dalīšana un mičošana
Pirms mičošanas tika sadalīti pienākumi, kas dažiem viesiem bija obligāti jāveic: dančmeistars, līgavas sargi, jo zagt gribētāju netrūka, kokteiļmeistars, kas gatavoja garšīgus gan alkoholiskos, gan veselīgos — dārzeņu — dzērienus, atkarībā no viesu vēlmēm.
24.00 sākās mičošana. Mani — līgavas — vecāki sasēdās ar vīra vecākiem vienā rindā, kur mēs, jaunais pāris, sēdējām vēl pēdējo reizi klēpī saviem vecākiem un otrādi uz maiņām — atvadas no vecāku siltās, mājīgas ligzdiņas - ieejot pašiem savā, lielajā dzīvē.
Dziesma, plīvura noņemšana — aubes un priekšauta uzlikšana, vīram cepures un pīpes turēšana — atvadas no jaunā pāra statusa, ieejot sievas un vīra kārtā. Ļoti silti un romantiski bija tas, ka viss norisinājās sveču gaismā — telpas vidū bija izveidota sirds forma no svecēm un arī katram viesim rokās pa svecītei. Super!
Vēlāk tikām ietērpti lielā kopējā naktskreklā un pavadīti gulēt uz speciālo pāra istabu.
Bet tā kā bijām jautrs un atraktīvs pāris un gribējām pēc iespējas ilgāk izbaudīt šo skaisto mirkli, pēc „nolikšanas gulēt” pārģērbāmies saskaņotos tērpos — es sarkanā vakarkleitā, kurai bija pieskaņota vīra šlipse — un atgriezāmies pie viesiem uz dejām. Tas visiem bija pārsteigums, un bija to vērts, jo mums abiem ļoti patika dejot.

Un pēc četriem mēnešiem jaunais vīrs aizgāja Viņsaulē...
Pēc kāzām ritēja laimīgas dienas, mēs tiešām bijām neaprakstāmi laimīgi. Bet pienāca mūsu ģimenei liktenīga diena. Ziemā nākot pēc darba mājās, vīrs salauza kāju un mēnesi pēc tam — 13. februāra piektdienā — tromba ietekmē izdzisa mana vīra dzīvība... Šogad viņam būtu apritējuši 30 gadi. Liktenis laulību mums neļāva izbaudīt ilgāk par četriem mēnešiem.
Laiks iet, sirsniņā viss paliek. Taču mums jau bija pieteicies dēliņš, kuram nupat paliks pieci mēnesīši. Tik vakaros, kad abi spēlējamies, paliek skumji — vīram mazo nebija tā laime ieraudzīt.
Tas viss notika šogad — drīz apritēs seši mēneši, kopš vīra nav blakus. Sāpīgi ļoti, bet ir dēliņš — dzinulis un laime. Katrs smaidiņš, katra viņa kustība liek izturēt, turēties!

P.S. Liels paldies Jums par šo lielisko iespēju — konkursu, izstāstīt jaukāko mirkli manā dzīvē — nemūžam neaizmirstamo, ceru, ka tā varēs arī citiem pāriem palīdzēt sarīkot un izveidot neaizmirstamas, pārsteigumiem bagātas kāzas.


Iesūtījusi: Inga Puķīte (25 gadi)