Lieldienu ticējumi bagātībai, veiksmei un laimei

• Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām - tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.
• Ja Lieldienās ir lietus - tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.
• Ja Lieldienās līst - būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.
• Kad pāriet Lieldienas, tad sākas silts laiks.
• Ja Lielā piektdiena ir skaidra - būs labs siena laiks.
• Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam - būs lietaina vasara.
• Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra - būs karsta vasara. Ja lecot saule "mirkšķinās" - būs bagāts gads; ja saulīte "tinas krekliņā" - būs auksts pavasaris.
• Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.
• Ja pirmo Lieldienu lietus līst, tad govis dos daudz piena.
• Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
• Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
• Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļi kā olas.
• Kurš Lieldienas rītā visagrāk uzceļas, tas visu vasaru neaizgulēsies.
• Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to skrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu.
• Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
• Ja Lieldienās šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas.
• Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.
• Lieldienās nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst.
• Lai mājās nebūtu odu un knišļu, tad Lieldienas rītā jāsaslauka druskas no galda un jānes pāri robežai.
• Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
• Lieldienās sitas ar olām. Kam ola stiprāka, tas ilgāk dzīvos.
• Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
• Lieldienās vajag augstu šūpoties, jo tad aitām ir lieli jēri un aug gara vilna.
• Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.
• Lieldienu rītā visām saimniecēm jāvāra olas, tad nākošajā gadā var labi satikta ar saimi un kaimiņiem.
• Lieldienu rītā zirgi jāpeldina tekošā ūdenī, bet lopi jākuļ ar žagariem, lai tie nebizotu.
• Lieldienās, olas ēdot, to čaumalas jādrupina smalki, lai vistas labi dētu.
• Lieldienu olu ūdeni vajagot liet pār sētu un sacīt: „Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!” Tad vanags vistas nenesot prom.
• Lieldienu rītā pirms saules lēkta ir jāmazgā cūka dīķī, kura jāvelk atmuguriski ūdenī, tad visu gadu mājās būs tīrība, arī zirnekļi tad neapplēkos griestus.
• Kad Lieldienu olas vārot, nedrīkst uguni pūst, lai olas nesasprāgtu.
• Lieldienas bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
• Ja Lieldienās nemaina olas, tad cāļi nepadosies.
• Ja grib, lai labi zirņi paaugtu, tad pa Lieldienām jāvāra pūpoli.
• Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.
• Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot
• saticīgi.
• Pa Lieldienu jāiet skaidienā skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lielas.

Avots: Kas to Lieldienu iešūpoja. Izdevniecība Sprīdītis, 1990. Lielā diena. Latvijas Tautas izglītības ministrija, 1990. www.iac.edu.lv informācija.