Kas Klusā sestdiena ir kristiešiem, un kas - pagāniem
Mūsdienās kristiešu tradīcijas ir savijušās ar senlatviešu tradīcijām. Lieldienu svinēšana saistīta ar rituālām darbībām, kad cilvēki palīdz atmosties zemei un veicina tās svētību, laika pareģošanu, auglības un veselības nodrošināšanu.
FOTO: Shutterstock.com
Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu
kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bailēs bija aizbēguši.
Kristus kapam priekšā aizvelts liels akmens. Baznīcas šai dienā ir
tērpušās melnā. Laiks līdz Lieldienām tiek dēvēts par Kluso nedēļu
- baznīcās šajā dienā neskan ērģeles un klusē zvani, jo tā ir
diena, kad tiek pieminēta Jēzus Kristus dusēšana kapā. Savukārt pēc
pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb
Kristus augšāmcelšanās svētki.
Klusā sestdiena ir laiks, kad katram cilvēkam būtu jāmeklē atbildes
uz būtiskiem eksistences jautājumiem, - tā uzskata Romas katoļu
baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Lasītākais
Tautas ticējumi vēsta, ka šajā dienā saimnieču galvenais uzdevums bija Lieldienu olu vārīšana, lai nākošā gadā varētu labi satikt ar saimi un kaimiņiem.
