Māmiņdienas stāstu konkurss: Mana apbrīnojamā māmiņa kā pašiem savs eņģelis
Stāsts iesūtīts konkursam "Māmiņdienas skaistākais konkurss “Apbrīnojamā māmiņa”. Balvā – iRobot Roomba 966!"
Ja man jārunā par savu māmiņu, tad varu tekt vienu - vai esat redzējuši eņģeli? Es jā. Tā ir mana māmiņa. Viņa ir īpaša, jo viņas sirsniņa pukst straujāk nekā citu sirsniņas. Viņas sirsniņā mīt bezgalība. Tai nav sākuma un beigu.
Tur mājo bezizmēra
mīlestība, piedošana, sapratne, cerība. Liekas, tik maza ir
šī sirsniņa, bet tā ir tik daudz mīlējusi un devusi
mīlestību citiem. Manas māmiņas sirsniņā nedzīvoju tikai es, tajā
nav tikai rūpes un pardzīvojumi tikai par mani. Viņa mīl
ar visu savu būtību arī manas audžumāsas un brālīti.
Mana mamma ir ne tikai mans eņģelis, bet daudziem citiem bērniņiem,
kurus jau ir izaudzinājusi, palaidusi plašajā pasaulē un joprojām
rūpējas, pārdzīvo un gaida mājas, kā arī turpina sniegt mīlestību
mazajiem.
Viņa ir miera nesēja, jo katrs mēs esam ģimenē dažādi un viņa ar
savu mieru mūs saliedē. Vīņa ir tā, kura naktī lūdz Dievu, lai mums
veiktos eksāmenos un citos dzīves grūtos pārbaudījumos.Viņa ir tā,
kas nenogurst; tā, kas pēc garas darba dienas laukos spēj
atrast spēkus vakara pasaku stastīšanai
un spēļu spēlēšanai. Viņa ir tā kas agri ceļas un vēlu
iet gulēt.
Viņa ir tā kas neļauj citiem pāri darīt. Viņa ir mūsu vairogs.
Viņa ir tā, kas sevi nežēlo, bet atod visu un žēlo citus. Citiem
nesaprasta, kā var mīlēt svešu bērnu kā savējo. Viņa ir tā mamma,
kurai visi berni ir savējie. Viņa ir tā, kura piedod, lai arī
reizēm mēs viņu esam tik ļoti sāpinājuši.
Viņa smejas, ka viņai sirmo daži mati, bet tie nav mūsu darbi. Viņa
saka, ka tas tāpēc, ka viņu ir noglāstijis eņģelītis. Viņas
logā vienmer spīd gaisma, ja nu kads ir nomaldijies.Viņa ir tā, kas
mums māca no darba nebaidīties.Viņa ir tā, kas mūs ir padarījusi
par labiem cilvēkiem, par tādiem, kas saprot melnas mazes vērtību
un lieki aizlausta koka zara sāpi.
Viņa ir tā, kura māca cieņu un pazemību. Viņa ir mūsu cerība, jo
daudzus bērniņus liktens nav lolojis. Viņa ir tā, kas neļauj
padoties, lai arī reizēm ir tik gruti kāpt, bet ar viņas
ticību, ka mēs to varam, mes arī to sasniedzam.Viņa ir iemācījusi
mīlēt to, ko daudzi sper ar kāju vai paiet garām. Mums
šī iemācītā mīlestība liek pietupties un pacelt, to, kas
palicis ir viens. Jo viens plus viens vairs nav viens. Viņa ir
neaizvietojuma, viņa ir mūsu mūžīgās gaismas nesēja.
Nevar izteikt vārdos to, cik daudz laba viņa ir darījusi. Varbūt tas šķiet neticami, bet mums pašiem ir savs eņģelis.
Autore: Evita Skrindževska