Dzejoļi un tautasdziesmas mammai. Pārlasi vai izmanto apsveikumam Mātes dienā

Dzejoļi par mammām

Septiņas māmulītes

Septiņas māmulītes ir man –
Visas mīļas un labas, jā gan.
Pirmā no rītiem mani modina.
Otra ģērbj, apauj un mazgā.
Trešā pie galda sēdina.
Ceturtā degunu noslauka.
Piektā šuj, lāpa un gludina.
Sestā pie darbiņa vedina.
Bet vismīļākā pati ir septītā,
jo vakaros pasaku stāsta tā;
jo vakaros šūpuļa dziesmu dzied tā
un miedziņā baltā ieaijā.
/Leons Briedis/

Mīļai māmiņai

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi —
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
/Rainis/

Es nezināju, ka šīs rokas,
Kas augu dienu darbā kust,
Spēj skumjas paņemt, aiznest mokas
Un arī manu elpu just.
Es nezināju, ka šīs rokas
Var tā kā gulbji salidot
Ap manu pieri, kur jau krokas,
Un man daudz jaunu spārnu dot.
/Jānis Grots/

Mātes rokās
mātes siltums.
Acīs gaišs,
mīļš starojums.
Mātes sirdī
mātes mīļums,
Dvēselē -
tās atspīdums.
Mātes sejā
mātes maigums.
Lūpās -
vārdu pieskāriens.
Mātes rūpes,
viņas lepnums -
Bērniem dots savs pavediens.
/Vēsma Kokle – Līviņa/

Es savai māmiņai

Ko lai māmulītei veltu?
Rīt jau svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zeltā,
Steigšu viņai dāvināt.
Rītā celsies māmulīte,
Manu velti uzies drīz.
Saulīte pavisam glīta
Viņas skatus apzeltīs.
Teikšu:- Tev, tas māmiņ, labā,
Tev šī saule spoži spīd.
Viņa tavu smaidu glabā,
Cels tā mani katru rīt.
Tad es arī laba augšu,
gaiša mana taka būs.
Tavos darbos talkā traukšu,
Lai tev rokas nepiekūst,
Lai tu saules mūžu vari
Mani dzīvē pavadīt,
Lai ik diena saules stari
Apsveic tevi, māmulīt!
/Imants Lasmanis/

Kaķenīte

Kaķenītei bērni bija —
Nu jūs, suņi, sargāties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!

„Vai man tavu bērnu vaj'ga?
Man kauliņi garšīgāki.”
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.

„Glāb tu mani, saim(e)niece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!”
/Rainis/

Jautājums

Ai, māmulīt, visu tu vari,
Un viss ir tik mīļš, ko tu dari!
Lūk, piemēram, cimdiņus abus
Tu adi tik siltus un labus!
Man šallīti pieglaud pie vaiga,
Un tā ir tik mīksta un maiga!
Ai, visu to vari un proti,
Tu mīļa tik ļoti, ļoti.
Bet, māmulīt, pasaki gan,-
Vai es...
Esmu tik labs kā tu man?
/Jāzeps Osmanis/

Māmiņas rokas

Vēl mīļākas par pasakām, 
vakars ko stāsta, 
ir māmiņas rokas 
Kas galvu tev glāsta
Rokas, kas ēdina
Rokas, kas aijā, 
Rokas, kas dziedina,
Rokas, kas paijā. 
Dienu, kad nava ne saules, ne prieka
Rokas šis padara gaišu un vieglu
Rokas ne mirkli bez darba kas neguļ
Gādīgās rokas ne mirkli, kas nerimst
Māmiņas rokas 
Ar lūpām ko skaru
Kā lai par visu tām pateikties varu?
/A. Lagune/

Māmiņas, ielūdzam uz Mātes dienas festivālu — sestdien, 11.maijā, Rīgā, Hanzas peronā! Ieeja bez maksas

Tautasdziesmas par mammām

Neviens putniņš tā nepūta,
Kā pūš meža balodīts.
Neviens manis tā nemīlē,
Kā mīl mani tēvs, māmiņ';
Apsedz mani ar svārkiemi,
Ietin kājas kažokāi.

Saulīt', mana māmuļīte,
Abas vienu labumiņu:
Saulīt' mana sildītāja,
Māmiņ, mana žēlotāja.

Silta, jauka istabiņa,
Bērza malku kurināta;
Vēl siltāka, vēl jaukāka,
Kad māmiņa istabā.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā rozīte dārziņā.

Šuj, māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlītēm:
Devītā vīlītē
Liec gudru padomiņu!

Kam der lieti veca zeme,
Kam vecā māmuliņa?
Liniem laba veca zeme,
Padomam māmuliņa.

Kur, puisīti, tu būt' ņēmis
Savu gudru padomiņu,
Ja nebūtu māmuļiņa
Tevi gudru audzējusi?