Šķirtu ģimeņu dzīve: bērni novērtēs kopā ar tēti pavadītu laiku, nevis mantu pirkšanu

Laika plānošana 
Tas, ka tēvs dzīvo kopā ar bērniem, ne vienmēr nozīmē to, ka viņš velta viņiem savu uzmanību un kaut drusciņ sava laika. Tēvam, kurš nedzīvo kopā ar bērniem, patiesībā ir ekskluzīva iespēja  - plānojot savu ikdienu, viņš speciāli ieplāno laiku, ko pavadīs kopā ar savām atvasēm. Tas nozīmē to, ka visdrīzāk kopā būšanas mirkļi tiks pavadīti kvalitatīvi un pilnvērtīgi, jo viss būs saplānots līdz sīkumam. „Vai nu tās ir pāris stundas dienā vai tikai viena diena nedēļā, laiks, kas veltīts pavadīšanai kopā ar bērnu, ir ierobežots, un jebkas, kas ir ierobežots, mūs ļoti motivē,” piebilst psihoterapeite. 

Ko darīt? 
Ko darīt kopā ar saviem bērniem, to nav grūti izdomāt, ņemot vērā bērna intereses un to, kas viņiem sagādā prieku. Taču primāri, kas jādara – jāpavaicā mammai, kāds ir bērna režīms un vai nav kādi ikdienas rutīnas darbi, kas būtu jāpadara. Ja bērni iet skolā, tad tik un tā mājasdarbi ir jāizpilda, neskatoties uz apstākļiem – vai bērns kopā ar mammu vai tēti. Darba dienās ir grūtāk saplānot šādus kopā būšanas mirkļus, jo bērnam jāiet bērnudārzā vai skolā un brīvā laika tikpat kā nav, tāpēc visbiežāk par „tēta dienām” pārvēršas nedēļas nogales. Loģiski, ka bērni un arī pieaugušais gribēs savu brīvdienu pavadīt nedaudz citādāk, nekā ikdienu, līdz ar to aiziet uz kino vai uz rotaļu laukumu – tas ir jauki. Taču kopā būšanai ar tēti nevajadzētu pārvērsties par festivālu, pēc kura mamma secina, ka bērni izgājuši no rāmjiem, jo brīvdienas pavadītas tikai izklaidēs un nav ievērots nekāds režīms un noteikumi. 

„Ieteiktu bērniem iemācīt to, ka jāklausa abi vecāki - mammas mājā ir sava kārtība, bet arī tēta mājā ir savi noteikumi, kas jāievēro,” teic Inese Putniece. 

Joprojām tētis 
Ne mamma, ne pats tētis negribēs, lai bērni viņu uztver kā izklaides objektu, kā cilvēku, ar kuru ir jautri un nav jāievēro nekādi noteikumi. Protams, ar bērniem izklaidēties ir jauki un to arī vajag, bet tajā pašā laikā jāatceras – joprojām viņš ir tētis un viņam ir jāpiedalās bērnu audzināšanā. Tas nozīmē – lai kā mocītos ar sirdsapziņas pārmetumiem, ka bērnus neredzi katru dienu, tik un tā viņiem jāmāca disciplīna. Bērns pat tevi vairāk respektēs, ja būsi tētis ar saviem noteikumiem, nevis tos nobīdīsi malā. „Ieteiktu bērniem iemācīt to, ka jāklausa abi vecāki - mammas mājā ir sava kārtība, bet arī tēta mājā ir savi noteikumi, kas jāievēro,” teic Inese Putniece. 

Nevajag atpirkties
Kļūda, ko tēvi var pieļaut, tiekoties ar saviem bērniem – ik reiz viņam tiek iegādāta kāda dāvana –  manta, ar ko viņš it kā atpērk savu vainu, kāpēc ka nav kopā ar ģimeni ikdienā. Bērns, loģiski, pie šīs atpirkšanās pierod un sāk izmantot – lai jau tētiņš pērk visu, ko viņam kārojas, un tētis kļūst par naudas maisu, nevis tēti kā tēti.  Protams, šķiršanās gadījumā vecākiem jāvienojas, kurš ko gādās, bet mantu pirkšana nevar būt bezmērķīga. Daudz vairāk bērns novērtēs kopā pavadītu laiku, uzmanību, sarunas – attiecības, nevis mantas. 

Svarīgi sazvanīties 
Pat ja tēvs netiekas ar bērniem bieži, viņiem ir būtiski uzturēt kontaktu ar vecākiem katru dienu. Tas nozīmē – jāizmanto modernās tehnoloģijas un ar bērniem vai nu jāsazvanās vai jāsarakstās un jārunā par visikdienišķākajām lietām – kā gāja bērnu dārzā, kā skolā, ko darīji treniņā, ko šodien uzzīmēji un ko runājāt ar draugiem. Bērnam jājūt, ka tētim interesē, kā viņam iet, jo tā tiek veidotas normālas bērnu un vecāku attiecības. 

Rakstu sēriju par tēta un bērnu attiecību stiprināšanu atbalsta Valsts reģionālās attīstības aģentūra.