Ikdienas grūtības, esot tēvam, ir nieks - ar tām var tikt galā. Edijs Pālens, Elisas Keitas tētis

Stāsta tētis Edijs Pālens: "Es mīlu savu meitu un izbaudu, kā viņa aug, mācās un apgūst daudz jauna. Man patīk, ka varu nodot viņai kaut mazu daļu savu zināšanu un pieredzes. Kad Elī šūpojas, prasu: “Vai turies stipri?” “Tēti, es turos tik stipri, cik es tevi mīlu! Stipri, stipri, stipri!” 

Ikdienas grūtības, esot tēvam, ir nieks - ar tām var tikt galā. Būt par tēvu nav pienākums. Tas ir kā pasaulē labākais un vislabāk “apmaksātais” darbs. 

Meita man ir iemācījusi būt atbildīgam un nepadoties, kad ir grūti. Iemācījusi priecāties par šodienu, neatkarīgi no apstākļiem. Atgādinājusi, kā es pavadīju savu bērnību, un mēs abi daudz ko darām kā manā bērnībā. 
Neesmu no tiem tētiem, kurš spiedīs bērnu darīt kaut ko tikai tāpēc, ka pašam tas ir neiepildīts bērnības sapnis. Viņa, piemēram, negrib zīmēt tā, lai izskatās kā dzīvē. Viņa vēlas zīmēt tā, lai citiem ir interesanti skatīties viņas zīmējumu. Kāda jēga zīmēt tā, kā dzīvē izskatās, ja visi to jau ir redzējuši? 
Noteikti gribu iemācīt viņai mīlēt savus tuvākos, dzīvo radību, dabu un zemi, kurā dzimusi. Ikdienas grūtības, esot tēvam, ir nieks - ar tām var tikt galā. Būt par tēvu nav pienākums. Tas ir kā pasaulē labākais un turklāt vislabāk “apmaksātais” darbs divdesmit četras stundas diennaktī. 
Elī mani bieži pārsteidz - vai tās būtu brokastis, ko viņa pienes gultā, vai meitas ieteikumi, idejas, izteikumi, vai patstāvīgā rīcība.

Manas meitas domugrauds: "Tēti, es nemaz neesmu visskaistākā un mīļākā pasaulē! Katrs vecāks savam bērnam tā saka, lai viņu iepriecinātu.""