TOP 10 dzejoļi, ko izmantot Tēva dienas apsveikuma kartītē

Tētim
Saņem manu mazo roku
Savā lielā plaukstā, 
Sasildi un drosmi dod
Ceļa brīdī aukstā.
Paņem mani savās rokās,
Uzcel augstu plecos -
Lai mans mazums lielāks top,
Lai es tālāk skatos,
Lai es redzu tālāk priekšā,
Lai es redzu to, kas būs.
Palīdzi man mazās dienās,
Kas tik ātri lielas kļūs! 
/Inta Svaža/

Veltījums Tētim, kurš reiz bija mazs
Kāds saka: “Mosties!” 
Un sauc tevi vārdā.
Caur baltiem aizkariem
Gaisma krīt.

Viss šķiet tik plašs - 
Tāpat kā toreiz,
Kad istabā uzausa
Pirmais rīts.

Pa spodru logu 
Laukā veries, 
Tev priekšā zaļoja
Ābeļu mežs.

Kad sētā pa taku
Ienāca māte, 
Tev tālais vairs nešķita
Ļaunīgs un svešs.

Kāds saka “Mosties!” 
Un sauc tevi vārdā.
Caur baltiem aizkariem
Diena krīt. 
/Dina Kāgane/
 

Tētis
Visus darbus, kurus darīt nav spēka
ne mammai, ne brālim, ne māsai, ne man, 
izdara tētis. 
Kur gan bez tēta lielā spēka mēs visi liktos?
Stāvētu katrs neizdarāmā darba priekšā
un varbūt pat nesatiktos.
Domātu skumjas domas un kaltu plānus, 
kā labāk padarīt darbus nepadarāmos,
līdz atnāktu tētis, stiprs kā lācis, 
paņemtu katrā rokā pa darbiņam,
mammu, brāli, māsu un mani
uzceltu plecos
un visu paveiktu smiedamies.
Pēc tam tētis mūs pasviestu gaisā,
un mums nebūtu bail
iekrist tēta stiprajās rokās visiem kopā. 
/Iveta Skapste/

Tēvam
Laternu gaismas apspīdētas
Ēnas teātri spēlē
No malas skatoties
Runā tās it kā svešā mēlē 

Kāds klusējot padod roku
Pat tumsā mēs tagad varam apmest loku
Paldies tev – vai tas neskan par maigu?
Asara lēni rit pār vaigu
/Dace Grieze/

Tēva asinis
Es esmu tāda, kāda esmu, - 
Tik stipra skumjās, 
Tik mīļa mīlestībā,
Tik patiesa jūtās,
Tik spēcīga darbos,
Tik skaista cerībās.
Es esmu tēva mīlestība, 
Tēva cerība,
Tēva spēka avots!
/Zane Sāviča/

* * * 
Katrs no mums - 
Dēls!
Mazdēls!
Vectēvs!
Un tēvs!
Katrs no mums tik īpašs un svēts,
Katram no mums pieder it viss, kas ir gūts.
It viss, kas nākotnē sagaida mūs.

Kalni un lejas, 
Kāds raud, un kāds smejas,
Bet kopā mēs spodrinām zvaigznes.

Kalni un lejas, 
Kāds krīt un kāds ceļas,
Mēs atrodam durvis un bezizejas.

Dēls!
Mazdēls!
Vectēvs!
Un tēvs!
Mēs esam labākais alfabēts -
No burtiem un vārdiem, 
No vārdiem un stāstiem,
Mēs ceļojam blakus ik brīdi. 
/Jānis Jerofejevs/

Dzejolis tētim ārzemēs
Mans tētis tālu prom,
Un katru dienu domāju,
Vai mīļums, ko es jūtu, viņu sasniedz. 
Viņš cīnās, cik tam spēka, lai nejustu es izsalkumu,
Bet katru mīļu brīdi es alkstu viņa apskāvienu.
Viņš ir vislabākais un mīļākais,
Viņš man ir viens un vienīgais!
Tam sirds ir liela un plaša
Un nekad neatsaka.
Cik reti gan man gadās
teikt vārdu “TĒTI!”
un samīļot un apskaut, 
un teikt: “Es mīlu tevi”
Taču zinu vienu - 
Mums vārdi ir lieki...
Viņš ir mans tētis,
Tētis mans.
/Ina Rudņika/

* * * 
Es esmu radusies 
no viņa prieka 
no viņa aizmiršanās cerības un apmātības
no izelpas kas norimusies čukstā
un ausu gliemežnīcās var joprojām dzirdēt
kā tētis pārpeld okeānu
kā tētis izaug milzīgāks par kokiem
kā tētis saliec tiltus sīkā lodītē
un noslēpj
zem katra spilvena es varu uzmeklēt
kā izžuvusi asara ir mana tēva mīlestība
pat ja viņš nenojauš
es eju tālāk
/Andra Manfelde/ 

Tēt!
Divas mazas mutes sauks: “Tēt!”
Divas mazas sirdis pukstēs līdzi tavai.
Četras mazas rokas lūgs: “Dod!”
Četras mazas kājas skries tev līdzi.
Neaizej! Nu lūdzu! Tēt!
Bet viņš aiziet...
Atnākšu drīz...

Un divas mazas mutes sauks...
Un divas mazas sirdis pukstēs...
Un četras rokas, kājas gaidīs...
/ Anda Bērziņa/

* * *
Tēt...kam gan paldies varētu teikt?
Par to, ka dzīvē varu kaut ko darīt, kaut ko veikt.
No tevis mācījies es esmu cīņas sparu,
Ar stipru garu tagad dzīvē daudz ko darīt varu.
Tu man esi piemērs – kaut ņem jebkuru jomu,
Gribu pārņemt visu tavu pieredzes somu.
Tu man rādi piemēru, kā būt par vīru,
Kā būt par tēvu ar sirdsapziņu tīru,
Tu man esi iemācījis dzīvot dzīvi.
Man viss izdosies – vari uzelpot brīvi.
Es tevi mīlu! Man prieks, ka esmu tavs dēls!
Un zini – pasaulē tu esi labākais tēvs!
/Raimonds Blisiņš/ 

Vairāk dzejoļu, kas veltīti tētim meklē krājumā "Tētis".