Lauris Subatnieks: "Dēls iemācīja pacietību, savaldību un savu impulsu kontroli. Man ir jābūt pozitīvajam paraugam"
Lauris uzskata, ka tēva un bērna attiecību izcelšana ir ļoti pozitīva tendence. Pats audzis ģimenē bez tēva, viņš atklāj, ka savu lomu veidoja no nulles, balstoties uz literatūrā pieejamo informāciju un bērnu psihoterapeitu padomiem.
Attiecības ar Sebastianu Lauris raksturo kā draudzīgas un mīlestības pilnas, taču uzsver, ka ir svarīgi novilkt robežas, kas veicina bērna attīstību. “Pašreiz vēl esmu dēlam autoritāte. Vienmēr cenšos paskaidrot savu darbību un lēmumu iemeslus un likt pašam domāt, kas notiks, ja atļaušu uzvesties vienā vai otrā veidā. Tā vietā, lai pieradinātu uzskatīt manu teikto par absolūtu patiesību, cenšos iemācīt Sebastianam saprast cēloņu un seku sakarības.”
Par lielāko izaicinājumu bērna audzināšanā Lauris uzskata pienākumu būt par pozitīvu paraugu. “Nevar likt bērnam saklāt gultu, ja pats to nedari. Jāsāk ar sevi. Caur bērna audzināšanu es pirmām kārtām audzinu pats sevi.” Sebastians ir iemācījis tētim pacietību, savaldību un savu impulsu kontroli.