Ja tētu atvaļinājums ir garāks, uzlabojas jauno māmiņu veselība – secināts pētījumā

Pētnieces Petra Perssona (Petra Persson) un Maija Rossina-Slatere (Maya Rossin-Slater) vairāku gadu garumā analizējušas 2012. gadā valstī pieņemtos noteikumus par bērnu kopšanas atvaļinājumu. Pieņemtais likums paredz, ka jebkurš vecāks var izmantot 16 mēnešus ilgu apmaksātu atvaļinājumu un to sadalīt vairākos laika periodos, līdz pat bērna 12 gadu vecumam. Liela daļa jauno tēvu sāka izmantot šo iespēju un ilgāku laiku pavadīja kopā ar saviem jaundzimušajiem bērniem, uz darbu nesteidzoties. Pētījuma ietvaros tika analizēti dati par dzimstību, atvaļinājuma pieteikumiem un medicīniskiem ierakstiem. 

Pētījumā secināts:

   • Pēc likuma pieņemšanas, par 14% samazinājies jauno māmiņu vizīšu skaits pie ārsta;

   • Par 11% samazinājies izrakstīto antibiotiku un citu recepšu zāļu skaits;

   • Par 26% mazāk jauno māmiņu lietojušas antidepresantus;

   • Arī sieviešu hospitalizāciju skaits sarucis – par 14%;

  • Vislielākā ietekme uz veselību bijusi māmiņām, kurām pirms dzemdībām bijušas veselības problēmas;

Šie pētījuma dati tiek skaidroti ar jaunā likuma galveno mērķi – tēviem izmantot brīvdienas elastīgi – tieši tajās dienā, kad ģimenei tas visvairāk ir nepieciešams. Ļaujot jaunajām māmiņām izgulēties un atpūsties, tēvi no sieviešu pleciem noņēma lielu daļu ikdienas rūpju. 

Ļaujot jaunajām māmiņām izgulēties un atpūsties, tēvi no sieviešu pleciem noņēma lielu daļu ikdienas rūpju. 

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni 10% grūtnieču un 13% sieviešu, kuras nupat dzemdējušas, izjūt trauksmi vai depresiju. Attīstītajās valstīs šis skaits ar katru gadu paliek lielāks. Tāpat, arvien vairāk palielinās jauno māmiņu pašnāvību risks. Pasliktinās māmiņu garīgā veselība, kas, savukārt, ietekmē sievietes spējas pilnvērtīgi rūpēties par savu jaundzimušo mazuli. Tas nozīmē, ka bērna izaugsme un attīstība ir apdraudēta. 
 

Diemžēl, sievietēm, kuras pēcdzemdību periodā cieš no garīga rakstura problēmām, nākas saskarties ar dažādiem aizspriedumiem. Piemēram, kādā 2017. gadā veiktā pētījumā tika norādīts, ka sievietes cenšas slēpt savas sajūtas un depresijas simptomus, baidoties no medicīnas personāla. Kā izrādās, tad medicīnas jomā strādājošie ne reti māmiņas, kuras piedzīvo depresiju, dēvē par sliktām mammām, kuras nevēlas pildīt savus pienākumus. 
 

Zviedrijas piemērs norāda uz izmaksām veselības jomā, kas rodas sievietei pēc bērniņa piedzimšanas un to, kā tēva iespēja izmantot brīvdienas pēc vajadzības, var tās samazināt. Šobrīd 17 Eiropas valstīs tēviem tiek piešķirts vismaz divu nedēļu ilgs pēcdzemdību atvaļinājums, bet tikai 13 no tām – atvaļinājums tiek pilnībā apmaksāts. 90% tēvu visā Eiropā paternitātes atvaļinājumu neizmanto pilnvērtīgi un atgriežas dabā.