Spēkavīrs Dainis Zāģeris par dēla audzināšanu: "Es teicu - ja paņemsi rokās cigareti, kārtīgi dabūsi iekšās!"
Spēkavīrs Dainis Zāģeris dalās pārdomās par dēla Dāvida (10) audzināšanu un savām sajūtām tēva lomā. Tēva loma Dainim šķiet ļoti svarīga un nozīmīga, tāpēc viņš cenšas dēlam atdot visu un maksimāli sagatavot dzīvei. Spēkavīrs vēlas parādīt dēlam labāko piemēru un motivēt viņu, lai izaugtu kārtīgs cilvēks un sasniegtu virsotnes gan mācībās, gan sportā. “Man ir svarīgi būt kopā ar dēlu emocionāli, palīdzēt un dot pēc iespējas vairāk no sevis, lai viņš varētu pilnveidoties.”
Dainis ir bezgala priecīgs, ka bija klāt dēla dzimšanas brīdī, un, atceroties šo notikumu, izplūst neviltotās emocijās: “Bija mirklis, kad šķita, ka manai klātbūtnei dzemdībās nav jēgas, jo nevarēju nekādi palīdzēt, bet ieraudzīt savu bērnu jau pirmajās sekundēs, no viņa pirmā elpas vilciena... neviens tituls un neviena trofeja nevar to pārspēt.”
Viņš uzskata, ka ir ļoti svarīgi jau agrā vecumā dot bērnam impulsu un ievirzīt kādā nodarbē. Lai gan tēva sasniegumi un trofejas ļoti motivē un iedvesmo Dāvidu, Dainis nav pārliecināts, ka vēlētos, lai dēls ietu viņa pēdās, jo spēkavīru sporta veids esot ļoti traumatisks. Dāvids nopietni nodarbojas ar futbolu, un tēvs visādā ziņā viņu atbalsta. “Cenšos braukt līdzi gan uz treniņiem, gan spēlēm. Sportistiem ir svarīga arī psiholoģiskā sagatavotība, ar ko palīdzu Dāvidam, kurš pēc rakstura ir diezgan emocionāls.
Viņam patīk uzvarēt, būt pirmajam, bet, kad tas neizdodas, kā jau ikvienam bērnam, iekšā ir rūgtums. Kopā analizējam kļūdas un cenšamies ar to tikt galā.” Dainis lepojas, ka dēls ir ļoti motivēts un uzcītīgs, taču uzsver, ka galvenais – lai sports pašam sagādātu pozitīvas emocijas. “Mums ir noruna – izejot laukumā, viņam jāspēlē savam priekam, nevis manam. Es gūšu prieku no tā, ka viņš būs laimīgs uz laukuma.
Nesen piedzīvojām situāciju, kad Dāvids nevēlējās braukt uz svarīgu turnīru. Teicu, ka viņam ir divi varianti: vai nu viņš spēlē atpūtai, kas būtu pilnīgi normāli un es par to nedusmotos, vai cenšas gūt panākumus. Izvēloties otro variantu, ir jāmaina attieksme un jāpieņem, ka arī es būšu prasīgāks. Dāvids nolēma pievērsties futbolam nopietni. Protams, nekur zvaigznēs nav ierakstīts, ka viņš kļūs par profesionālu futbolistu, bet es nekad nenožēlošu ieguldīto darbu.”
No Jauns.lv