9 dzejoļi par Latviju

Katras ģimenes pūra lādē vajadzētu būt dzejoļiem par Latviju. Tie noderēs ne tikai skolā mācību procesā vai kaut kur uzstājoties, bet arī palasīšanai un latviskās sajūtas veicināšanai ģimenes locekļu starpā. 

Dievs, svētī Latviju

Dievs, svētī Latviju,

Mūs' dārgo tēviju,

Svētī jel Latviju,

Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,

Kur latvju dēli dzied

Laid mūs tur laimē diet

Mūs' Latvijā!

/Baumaņu Kārlis/

Latvieši

Uz zemeslodes, zem saules

mūs trīsarpus miljardu.

Tajos latviešu pusotra miljona tikai.

Tas ir kā pusotra piliena jūrā

Kāda var būt pusotra piliena dziesma

par sauli? Un tomēr −

uz zemeslodes, zem saules

ir tāda tauta − latvieši,

uz zemeslodes, zem saules

ir tautai dziesma par sauli:

Lec, saulīte, rītā agri,

Noej laiku vakarā,

No rītiņa sildīdama,

Vakarā žēlodama.

/Māris Čaklais /

KUR?

Kur koki aug visstaltākie?

Kur mākoņi visbaltākie?

Kur putni dzied visskaļāk?

Kur zāle zeļ viszaļāk?

Dzimtenē.

Kur avoti visdzidrākie?

Kur kovārņi visgudrākie?

Kur kaķi ņaud vismīļāk?

Kur zivis peld visdziļāk?

Dzimtenē.

Kur velli lec visellīgāk?

Kur mellenes vismellīgāk?

Kur pļavas zied viskošāk?

Kur pasaulē vis drošāk?

Dzimtenē.

Savā tautā.

/Pēteris Brūvers/

Dzīvo ar Latviju, elpo ar Latviju!

Tev par pilsoni, pasaule, nederu,

kaut man kabatā pases un kartes,

jo es zinu, ka jābūt man Latvijā

augustā, decembrī, martā.

Jo bez manis tur lazdas neziedēs,

jo bez manis tur neizdīgs bekas,

jo bez manis rakstītās kamanās

Ziemsvētki nesabrauks –

pasaulīt, tādas būs sekas.

Tev par pilsoni, pasaule, nederu,

kaut man kabatā vīzas un hartas,

jo es zinu, ka jābūt man Latvijā

janvārī, jūnijā, martā.

Jo bez manis tur lazdas neziedēs,

jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas,

jo bez manis drebošā kumeļā

Jānītis neatjās –

pasaulīt, tādas būs sekas.

Tev par pilsoni, pasaule, nederu,

kaut man kabatā pases un kartes,

jo es zinu, ka jābūt man Latvijā

septembrī, novembrī, martā.

Jo bez manis tur lazdas neziedēs,

jo bez manis sals pekaiņiem pekas,

jo bez manis svecītes krastmalā

vēji nopūtīs –

tādas būs, pasaulīt, sekas.

/Māra Zālīte/

Tu esi Latvija

Šo pašu svētāko

Tu neaizmirsti:

vai celies debesīs,

vai jūras dzīlēs nirsti,
vai draugu pulkā

dali savu prieku,

vai viens pats satiecies

ar pretinieku

Tu esi Latvija!

/Ojārs Vācietis/

Piesaukšana

Kuries

slīpā lietū, mana uguns,

kuries.

Buries

pāri senču kauliem,

mana sirdsapziņa,

buries.

Kur ies

mana tauta,

mana dūša

tur ies.

Turies

debesīs un zemē,

mana nolemtība,

turies.

/Ojārs Vācietis/

Dievs, svētī Latviju:

Zemi, cilvēkus, valodu,

Dziesmu un ticību,

Godaprātu un darba tikumu;

uzturi mūs dzīvus,

Dari mūs brīvus

Garā un pateicībā,

Cilvēka vārda cienīgus

Latviešus

Tēvzemē un pasaulē.

/Velta Toma/

Dzimtene

Vai tu zini, kas ir Latvija?

Tā ir zeme, mana dzimtene.

Vai tu zini, kas ir dzimtene?

Tā ir zeme, kur es piedzimu.

Vai tu zini, kā es piedzimu?

Tā kā puķuzirnītis uzziedēju māmiņai,

Tā kā puķuzirnītis apvijos ap tētiņu.

/Jānis Peters/

Tev mūžam dzīvot, Latvija

Tev mūžam dzīvot, Latvija,

Kā saulei, kas mirdz debess klajā!

Tu — jauna zvaigzne zvaigznājā,

Kas nule uzlēkusi tajā.

Tev mūžam dzīvot, Latvija,

Kā jūrai, kas tev šalc pie kājām!

Pats Dievs sensenis svētīja

Še tavas āres mums par mājām.

Tev dzīvot mūžam, Latvija,

Kā jūrai lepni, saulei cēli!

Tu — mūsu māte dārgaja,

Mēs — tavas meitas, tavi dēli.

Tev dzīvot mūžam, Latvija,

Tu tēvzeme mums Dieva dotā!

Lai latvju tauta apvienotā

Aug spēkā, slavā, daiļumā!...

/Vilis Plūdonis/