10 jautājumi un atbildes par Latviju, ko izrunāt ar bērniem

Kā radās latvieši?

Kopš 12.–13. gadsimta (pirms 800–900 gadiem) Latvijas teritorijā dzīvoja vairākas baltu ciltis – kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi –, kuras tikai daudzu gadsimtu laikā kļuvušas par vienotu nāciju. Ap 17. gadsimtu tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošos cilvēkus sāka saukt vienā vārdā – par “latvjiem”. Tikai 19. gadsimtā popularitāti guva vārds “latvietis”. 
Iedomājies! Tas notika tikai pirms 200 gadiem, kad nebija arī Latvijas valsts. 

Kurš izdomāja, ka jābūt latviešu tautai?

Dažādas domas un idejas par latviešiem kā tautu laika gaitā izteikuši vairāki vācu mācītāji, kuri bija ieradušies Latvijas teritorijā ar mērķi stiprināt un veicināt ticību Dievam. Taču vislielākā loma bijusi vairākiem tolaik jauniem puišiem (noteikti esi kaut ko dzirdējis par Juri Alunānu, Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu), kuri studēja Tērbatas universitātē Igaunijā. Viņi ne tikai organizēja diskusiju vakarus, aicināja pētīt un cienīt latviešu valodu un vēsturi un domāt par latviešiem kā par tautu, bet arī izdeva avīzes latviešu valodā. Pirmais laikraksts bija “Pēterburgas Avīzes”. Te gan jāsaka, ka līdz mūsdienām latviešu valoda ir attīstījusies tik tālu, ka daudziem šodien būtu grūtības šo avīzi izlasīt.  

Latvijas karogs radies 19. gadsimtā, pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu. Pētnieki uzskata, ka tas ir viens no senākajiem mūsdienās izmantotajiem karogiem. 

Kā dibināja Latvijas valsti? 

Latvijas neatkarības pasludināšana notika 1918. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī. Jāteic, ka vēsturiski šis bija ļoti sarežģīts laiks, jo oficiāli tikai pirms dažām dienām bija beidzies Pirmais pasaules karš, kā laikā jau virmoja gaisā ideja par neatkarīgu Latviju. 1918. gada 17. novembrī vairāki politiķi oficiāli nodibināja pagaidu padomi, kurai bija tiesības izdot likumus. Un šī padome nākamajā dienā pasludināja, ka Latvija nu ir neatkarīga valsts. Vari tikai iztēloties, cik priecīgi un saviļņoti bija cilvēki!

Kas ir Lāčplēša diena?

Lai arī Pirmais pasaules karš bija beidzies un Latvijas neatkarība bija pasludināta, miers tomēr nevaldīja. 1919. gada rudenī (no 8. oktobra līdz 3. decembrim) latviešu strēlniekiem nācās aizstāvēt Rīgu un jaundibinātās Latvijas neatkarību no Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas, ko vadīja Pāvels Bermonts. Lai arī cīņas sākās jau oktobrī un pilnībā ienaidnieku uzvarēt izdevās decembra sākumā, par nozīmīgāko tiek uzskatīta kauja, kas notika tieši 11. novembrī. Kopš tā laikā 11. novembris ir diena, kad valsts svētkos godinām latviešu karavīrus un aizdedzinām svecīti dažādos piemiņas pasākumos. Iespējams, esi no vecākiem dzirdējis stāstu, ka arī tavi senči ir piedalījušies šajās kaujās. 

Viens no Latvijas valsts simboliem – Brīvības piemineklis – tika svinīgi atklāts 1935. gadā, un tā autors ir tēlnieks Kārlis Zāle. Interesanti, ka 42 metrus augstais monuments ir celts par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem. 

Kā 1940. gadā okupēja Latviju? 

Laiks no 1940. gada vasaras līdz 1941. gada vasarai Latvijas vēsturē ir viens no drūmākajiem periodiem, jo nacistiskās Vācijas vadītājs Hitlers un Padomju Savienības vadītājs Staļins slepeni bija noslēguši vienošanos jeb Molotova-Ribentropa paktu, kas paredzēja, ka abas lielvaras savā starpā sadalīs visu Austrumeiropu. Latviju, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, Padomju Savienība okupēja 1940. gada 17. jūnijā – Rīgā ienāca padomju tanki, tika ieņemti stratēģiskie objekti –, un jau 20. jūnijā tika izveidota jauna valdība ar padomju okupācijas īstenotāju atlasītiem ministriem. Un tā tas turpinājās 50 gadus. 

Kā Latvija atkal kļuva neatkarīga?

Kopš Latvijas okupācijas 1940. gadā latviešu prātos visu laiku ir dzīvojusi cerība par neatkarības atjaunošanu. Jau no 1987. gada notika publiski pasākumi padomju varas īstenoto Latvijas iedzīvotāju deportāciju gadadienās, citos nozīmīgos vēsturiskos datumos. Līdzīgas aktivitātes norisinājās arī Lietuvā un Igaunijā. 
Latvijā par vienu no zīmīgākajiem šā laika notikumiem kļuvusi Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšana 1988. gadā, kuras mērķis bija neatkarības atjaunošana. LTF kļuva par lielāko sabiedrisko organizāciju Latvijas vēsturē, jo dažu mēnešu laikā tajā iestājās ap 100 000 cilvēku. Iedomājies, pirms dažiem gadiem “Prāta vētras” koncertu Rīgā apmeklēja 45 000 cilvēku, bet LTF bija uz pusi vairāk!
Cilvēku lielā aktivitāte un vēlme pēc brīvības ļoti uzskatāmi bija redzama akcijā “Baltijas ceļš”, kad 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni baltiešu sadevās rokās un izveidoja aptuveni 600 kilometru garu cilvēku ķēdi no Tallinas līdz Viļņai. Grūti iztēloties, kā to bija iespējams noorganizēt, ņemot vērā, ka tajā laikā taču nebija interneta un mobilo tālruņu! Taču latviešiem izdevās, jo 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija “Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Tomēr arī šajā reizē viss nenotika mierīgi, jo 1991. gadā Latvijas iedzīvotājiem nācās celt Vecrīgā barikādes, lai Padomju Savienībai lojāli spēki nevarētu ieņemt stratēģiski svarīgos objektus – Latvijas Radio, Saeimas namu u.c. Arī tu noteikti pazīsti cilvēkus, kuri piedalījušies šajos nozīmīgajos notikumos. 

Latvijas galvenie simboli ir karogs, ģerbonis, himna un Brīvības piemineklis. 

Vai Latvijai ir draugi pasaulē?

Vēstures gaitā Latvijai nozīmīgos notikumos tai ir bijuši sabiedrotie. Latvijas neatkarība vispār nebūtu iespējama, ja citas valstis šo faktu oficiāli neatzītu. Latvijas galvenie draugi ir visas Eiropas Savienības valstis, kuru savienībā ir iesaistījusies arī Latvija, kā arī NATO dalībvalstis, kuru vidū ir arī mūsu valsts. Interesants fakts – 2012. gadā Eiropas Savienības iedzīvotāji (tātad arī mēs) saņēma Nobela miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

Kuri ir bijuši Latvijas prezidenti?

Kopš dibināšanas Latvijai bijuši 11 prezidenti – Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis, Kārlis Ulmanis, Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš, Raimonds Vējonis, Egils Levits un pašreiz – Edgars Rinkēvičs. 

Kuri ir Latvijas simboli?

Latvijas galvenie simboli ir karogs, ģerbonis, himna un Brīvības piemineklis. 
Latvijas karogs radies 19. gadsimtā, pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu. Pētnieki uzskata, ka tas ir viens no senākajiem mūsdienās izmantotajiem karogiem. Okupācijas laikā karogs bija aizliegts, taču, sākoties atmodai, sarkanbaltsarkano karogu izmantoja kā protesta zīmi pret valsts neatkarības zaudēšanu. 

Latvijas Republikas valsts ģerbonis apstiprināts 1921. gada 15. jūnijā. Ģerboņa meta autori ir mākslinieki Rihards Zariņš un Vilhelms Krūmiņš. Latvijas ģerboni drīkst lietot Latvijas prezidents, Saeima, Ministru kabinets, tiesas un citas oficiālās valsts iestādes un institūcijas. 

Latvijas Republikas valsts himna “Dievs, svētī Latviju” ir apstiprināta 1920. gada 4. jūnijā. Himnas autors ir Baumaņu Kārlis (1835–1905), kas dziesmu sarakstīja jau krietni senāk – 1873. gadā pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem.
Viens no Latvijas valsts simboliem – Brīvības piemineklis – tika svinīgi atklāts 1935. gadā, un tā autors ir tēlnieks Kārlis Zāle. Interesanti, ka 42 metrus augstais monuments ir celts par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem. 

Vai Dziesmu svētki patiešām ir īpašs notikums?

Pirms aptuveni 200 gadiem dažādi dziedāšanas svētki populāri bija Vācijā un Austrijā. Mācītājs Juris Neikens par šādiem svētkiem padzirdēja un nolēma kaut ko līdzīgu sarīkot Dikļos 1864. gadā. Šajos svētkos piedalījās 6 vīru kori ar 120 dalībniekiem. Pēc tam vairākās vietās notikuši vēl dažādi līdzīgi pasākumi, bet par pirmajiem Dziesmu svētkiem uzskata svētkus, ko Rīgā 1873. gadā sarīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Ja pirmajos Dziesmu svētkos piedalījās nedaudz vairāk kā 1000 dalībnieku, tad šogad XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos deju lieluzvedumā “Māras zeme” piedalījās ap 17 000 dejotāju, bet noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” – 12 000 dziedātāju.

Autore: Audra Šauere