Dzejoļi Latvijai tās jubilejā

DZIMTENE (Ojārs Vācietis)

Pateica viens:
- Dzimtene. -
Pateica otrs:
- Dzimtene.-
Pateica trešais:
- Dzimtene.-

Un radās
tauta.

Pateica tauta:
- Dzimtene. -

Un kļuva tauta
Mūžīga.

TĒMA AR SVECI (Jānis Peters)

Visu, ko jūti, visu ko redzi,
visu, ko nolemts tev zināt,
paņem un iededz, iededz par sveci,
lai citas var aizdedzināt.
Man rokā svece, tev rokā svece;
vai nav vienalga, kurš nāk?
Sen jau pirms mums kāds ir nācis un dedzis,
nu, un, protams, daudz versmaināk.
Nu, un, protams, daudz vientuļāk dedzis
pret mūžu manu, pret mūžu tavu:
Aloja – svece, Lielvārde – svece
un viscēlākā – Tadenava.
Aizdedza Krogzemis, aizdedza Pumpurs,
pār mēness tiltu – Pliekšāns.
Sauc to par nemieru, sauc to par dumpi,
sauc to par gaismu sev iekšā.
Ko nu vēl vajag? - Liesmiņa plīvo,
plīvo un sauc to par sveci.
Nevajag daudz, vajag, lai dzīvo
viss, ko tu jūti un redzi.

TĒVZEME (Jānis Peters) 

Mana tēvzeme ir mana tēta zeme.
Es esmu brūnā lācīša tētis.
Lācītis naktī bij aizbēdzis mežā.
Šorīt lācītis man teica: “Tēti,
Cik saldas avenes tēvzemē!”

TIK UN TĀ (Māra Zālīte)

Nāk rudens apgleznot Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

Mazliet par lielu, lai sasildot
Savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī
Un apmīļotu.

Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.

Nāk rudens izgreznot Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Mums viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

PIE MUMS (Māra Cielēna)

Pie mums ir zila jūra,
Pie mums ir liels, liels mežs;
Pie mums ir dārzs – ap galdu
Tur ļaužu pulciņš sēž,
Un it neviens nav negants,
Un it neviens nav drūms.
Pie mums ir brīnum jauki - 
Pat saule nāk pie mums!

Pie mums ir tumša pļava,
Pie mums ir tīrums kluss;
Pie mums ir nams – zem segām
Tur ļaužu pulciņš dus,
Un it neviens nav negants,
Un it neviens nav drūms.
Pie mums ir brīnum jauki -
Pat zvaigznes nāk pie mums!

PA ĪSTAM UN PA JOKAM (Māra Cielēna)

“Rīt ceļojumā došos.”
“Pa īstam?”
“Pa īstam.”

“Uz tālu, svešu zemi.”
“Pa īstam?”
“Pa īstam.”

“Tur pilnum pilns ar lauvām.”
“Pa īstam?”
“Pa īstam.”

“Ar tiem es tikšu galā.”
“Pa īstam?”
“Pa īstam.”

“Man patiks svešā zeme.”
“Pa īstam?”
“Pa īstam.”

“Vairs mājās nepārnākšu.”
“Pa jokam?”
“Nu protams!”

*** (Māris Čaklais)

Uz zemeslodes, zem saules,
mūs piecarpus miljardu. Tajos
latviešu pusotra miljona tikai. Tas ir kā
pusotra piliena jūrā.
Kāda var būt pusotra piliena dziesma par
sauli? Un tomēr - 
uz zemeslodes, zem saules,
ir tāda zeme – Latvija,
uz zemeslodes, zem saules,
ir tāda tauta – latvieši,
uz zemeslodes, zem saules,
ir tautai dziesma par sauli:

Lec, saulīte, rītā agri,
Noej laiku vakarā.
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama.

*** (Rainis)

Ir maza Latvija, ij tad, kad viena,
Priekš divām Latvijām mums zemes trūkst.
Kā bērns no vienas mātes dzimst, ne divām,
Tā mums ir viena māte Latvija.

DZIMTENĒ (Kārlis Skalbe)

Tur zaļām lapām pilnas ceļmalītes,
Un zālē klusi smaržo kumelītes.
Vai asaras, ko bāra bērni sēja,
Vai rasa, kura nāk un zūd bez vēja, -
Uz visām lapām zelta sirdis zvīļo:
Tās tevi piemin vēl un mīļo.
Ikkatris mazais zieds dveš tevim:
- Nāc! -

Ja slims tu esi, tiksi dziedināts...
Tur zālē klusi tiktos galvu likt
Un sapņojot dzimtenes debesīs tikt,
Atvērtās dzimtenes debesīs tikt...

MŪSU ZEME (Māra Cielēna)

Mūsu mājai apkārt
Mūsu zeme plešas;
Mūsu zemei apkārt
Plešas zemes svešas.
Svešām zemēm apkārt
Citas zemes svešas
Aizvien tālāk, tālāk
Apļu apļiem plešas.

Dieviņ, dod, lai svešas
Zemes nesaplēšas!
Dieviņ, dod, lai svešas
Zemes neizplešas!
Lai zem padebeša
Svešu zemju vidū
Mūžam zeme plešas,
Kura nav mums sveša!
 

BEZ DZIMTENES (Jānis Jaunsudrabiņš)

Kas cilvēks ir bez dzimtenes,
Bez tēvijas, bez mājām?
Tik puteklis un pameslis
Zem svešu tautu kājām.

TAUTASDZIESMAS PAR LATVIJU

Apaļā kalniņā

Kas kaitēja man dzīvot
Apaļā kalniņā:
Visapkārt saule tek,
Sudrabiņu sijādama.

Kalnā zied ābelīte
Ar sudraba ziediņiem.
Sudrabiņa ziedi zied,
Būs sarkani āboliņi.
 

Tēvzemīte

Lai bija jauki, kur bija jauki,
Tēvā sētā jauki bij:
Visi mūsu tīrumiņi
Daugaviņas maliņā;
Apkārt auga balti bērzi
Sidrabiņa lapiņām.
Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu.
Saule, sienu kaltēdama,
Bite, ziedus lasīdama.

Ai, tēvu zemīte

Ai, tēvu zemīte,
Tavu jaukumiņu!
Smildziņa ziedēja
Sidraba ziediem.

Skaista, skaista tēvu zemeslode
Pār visām zemītēm: 
Zaļi lauki, zaļi meži,
Zilis jūras ūdentiņš.

Mazs bij tēva novadiņis,
Bet diženi turējās;
Visi mazi kadiķīši
Zied sidraba ziediņiem.

Sargs

Ai, bāliņ, ai, bāliņ,
Ņem zobenu rociņā,
Ņem zobenu rociņā,
Sargā savu tēvu zemi!

Uz ežiņas galvu liku
Sargāt savu tēvu zemi:
Labāk manu galvu ņēma
Nekā manu tēvu zemi.

LASI ARĪ: Dzejoļi Latvijai: Vai zemi šo nemīlēt drīksti? 

Skaisti dzejoļi par Latviju

Citus dzejoļus skati sadaļā Notikumi un svētki