Kaimiņš svētkos pie mājas neizkar karogu. Kam par to jāziņo?
FOTO: Shutterstock.com
Latvijas valsts karoga likums nosaka dienas, kad pie ēkām izkarams karogs, taču par karoga neizlikšanu sodīt vairs nevar.
Kā skaidro Toms Sadovskis, Rīgas Pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos, Latvijas valsts karoga likums paredz pienākumu izkārt karogu, taču neparedz sodu par šī pienākuma nepildīšanu.
Lasītākais
Līdz 2015. gadam par karoga neizkāršanu noteiktajās dienās varēja piemērot sodu, taču pēc konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesā šī norma zaudēja spēku.
Izskatot sūdzību, Satversmes tiesa atzina, ka valsts karoga novietošana pie fiziskajai personai piederošas dzīvojamās ēkas ir viena no vārda brīvības izpausmēm, proti, vārda brīvība līdzās, piemērām, runām, dalībai demonstrācijās u.tml., ietver arī citas kombinētas vārda brīvības izpausmes, tostarp simbolu lietošanu. [1.]
Tāpat tiesa norādīja, ka indivīds var paust viedokli ar noteiktas attieksmes paušanu vai uzvedību. Attieksmes izrādīšana var izpausties arī kā viedokļa nepaušana. [1.]
Tādējādi Latvijas valsts karoga novietošana vai atturēšanās novietot karogu pie fiziskajai personai piederošas dzīvojamās ēkas arī ir viena no vārda brīvības izpausmēm.
Toms Sadovskis atgādina, ka policija joprojām var piemērot sodu par klajas necieņas izrādīšanu karogam, tādēļ ēku īpašniekiem ir jāatceras, ka gadījumos, kad karogs tiek izkārts, tam ir jābūt atbilstošā stāvoklī, proti, tas nedrīkst būt saplēsts, netīrs vai citādi bojāts. Latvijas valsts karoga likuma 23. panta 3.daļa nosaka: “Par tāda Latvijas valsts karoga vai Latvijas valsts karoga vimpeļa izplatīšanu tirgū, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecdesmit naudas soda vienībām.”
Atsauce:
