Ko neplūkt un nepirkt Jāņu laikā?
Vasaras saulgriežos telpas un ziedu vainagi nereti tiek rotāti ar pēc iespējas krāšņākām un retākām puķēm. Nežēlīgi izplūktas un jāņuzāļu pušķos tirdziņos tiek piedāvātas aizsargājamu augu sugas - gan smaržīgās naktsvijoles, gan krāšņās dzegužpirkstītes un dzegužpuķes, gan noziedējušo silpureņu pūkainās pogaļas un pat vistālāk ziemeļos savvaļā augošās jumstiņu gladiolas.
Āboltiņš, dedestiņš
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Suņuburkši, pupurlakši
Jaunu puišu Jāņu zāles.
(Latviešu tautas dziesma)
Senie latvieši vasaras saulgriežus sagaidīja laikā, kad visa daba
plauka un ziedēja, tādēļ izvēloties īstās Jāņu zāles nebija īpaši
izvēlīgi un laba bija visa Jāņu zāle – noderīgas bija gan pīpenes,
magones, madaras un āboliņš, gan suņuburkšķi, papardes, kalmes un
bērzu zari. Turklāt Jāņu naktī visi ziedošie augi ieguva maģiskas
spējas gan atbaidīt ļaunos garus, gan dziedēt slimības un pat
piesaistīt mīļotos cilvēkus.
Mūsdienās vēl gan Jāņu naktī jauni cilvēki joprojām dodas papardes
zieda meklējumos, taču nezināmu iemeslu dēļ vasaras saulgriežos
telpas un ziedu vainagi tiek rotāti ar pēc iespējas krāšņākām un
retākām puķēm. Nežēlīgi izplūktas un jāņuzāļu pušķos tirdziņos tiek
piedāvātas aizsargājamu augu sugas - gan smaržīgās naktsvijoles,
gan krāšņās dzegužpirkstītes un dzegužpuķes, gan noziedējušo
silpureņu pūkainās pogaļas un pat vistālāk ziemeļos savvaļā augošās
jumstiņu gladiolas.
Dabas aizsardzības pārvalde iesaka saudzēt dabu un lasīt Jāņu zāles
ar mēru un cieņu pret dabas daudzveidību!
Orhidejas
Latvijā sastopamas vairāk kā 30 orhideju dzimtas savvaļas augu
sugas, kuras visas aizsargā Vašingtonas konvencija (CITES), turklāt
lielākā daļa šo sugu atrodas arī valsts aizsardzībā. Interesantā
ziedu forma un ārstnieciskās īpašības ir viens no galvenajiem
iemesliem, kādēļ šos augus apdraud tirdzniecība.
Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia
Zaļziedu naktsvijole Platanthera
chlorantha
Smaržīgā naktsvijole, kuras ziedi reibinoši smaržo vasaras
saulgriežos, pievilinot ne tikai apputeksnētājus, bet arī papardes
zieda meklētājus, ir visvairāk izplūktais augs Latvijas florā.
Tikai atcerieties - noplūkta naktsvijole ātri zaudē savu smaržu un
drīz arī vīst.
Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza
baltica
Plankumainā dzegužpirkstīte D. maculata
Bruņcepuru dzegužpuķe O.
militaris
Dzegužpirkstīšu nosaukums radies no šķeltās formas gumiem.
Nezinātājs dzegužpirkstītes viegli var sajaukt dzegužpuķēm, taču
aizsargājamas ir gan dzegužpirkstītes, gan dzegužpuķes.
Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium
calceolus
Dzegužkurpīte savu nosaukumu ieguvusi pateicoties zieda formai, kas
atgādina kurpi. Dzeltenā dzegužkurpīte ir viens no retākajiem un
krāšņākajiem Latvijas augiem, ko apdraud intensīva mežsaimniecība
un krāšņo ziedu kārotāji.
Staipekņi
Staipekņi ir mūžzaļi lakstaugi, kas vairojas ar sporām. Staipekņi
aug lēni – maksimums pāris centimetrus gadā, turklāt dažu staipekņu
sugu attīstība no sporas līdz sporai var ilgt pat 30 gadus.
Staipekņus apdraud ne tikai intensīva mežistrāde, bet arī to
izmantošana ziedu pušķos, kompozīcijās un tautas medicīnā.
Staipekņus aizsargā gan nacionālā, gan starptautiskā
likumdošana.
Gada
staipeknis Lycopodium annotinum
Vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum
Parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum
complanatum
Citi aizsargājami savvaļas augi, ko apdraud
tirdzniecība
Daudzi augi mūsdienās ir kļuvuši reti sastopami, jo samazinājušās
un izzudušas tiem piemērotās dzīvotnes. Neplūcot šos augus, tu
ievērosi likumdošanu un dosi tiem iespēju saglabāties nākamajām
paaudzēm.
Meža silpurene Pulsatilla patens
Pļavas silpurene Pulsatilla
pratensis
Jau agri pavasarī silpurenes priecē ar krāšņajiem ziediem, bet
vasaras saulgriežu laikā silpurenes apdraud to noziedējušo pogaļu
kārotāji. Atceries – silpurenes tiek aizsargātas ar likumu!
Jumstiņu gladiola Gladiolus
imbricatus
Slapjās un mitrās palieņu pļavās sastopama vienīgā Latvijas savvaļas gladiola – jumstiņu gladiola.
Sibīrijas skalbe Iris sibirica
Dārza īrisaradiniece Sibīrijas skalbe ir sastopama reti slapjās un purvainās pļavās, krūmājos, grāvjos un zāļu purvos. Šis augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Bezdelīgactiņa Primula
farinosa
Bezdelīgactiņa pēdējās desmitgades laikā Latvijā kļuvusi gandrīz
tik pat reta kā Rietumeiropā, kur nosusināšanas un intensīvas
lauksaimniecības dēļ šis augs ir gandrīz pilnībā iznīcināts.
Laksis jeb mežloks Allium
ursinum
Laksis ir samērā reti sastopams mitros, ēnainos mežos. Šī auga
lapas iecienītas agrā pavasarī, kad tās tiek vāktas un izmantotas
pārtikā. Pārliekās ievākšanas dēļ laksis ir kļuvis rets un to
aizsargā likumdošana.
Zināšanai!
- Aizsargājamo augu plūkšana ne tikai nodara postu dabai, bet ir arī pretlikumīga!
- Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.pants nosaka, ka īpaši aizsargājamus augus un to daļas aizliegts lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī postīt to dzīvotnes, turklāt ir aizliegta savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.
- Sods par sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu ir noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78.pantā. Fiziskām personām tas ir no 10 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām no 50 līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu augus un to daļas.
- Par CITES noteikumu pārkāpumiem jeb tirdzniecību ar CITES pielikumos iekļautiem augiem prasību pārkāpšanu ir noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 79.pantā. Fiziskām personām tas ir no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām no 100 līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu augus un to daļas.
Autore: Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve
Gunta Gabrāne
Foto: Smaržīgā naktsvijole - Gita Strode,
Dzeltenā dzegužkurpīte - Gunta Gabrāne, Parastais plakanstaipeknis
- Gunta Gabrāne, Sibīrijas skalbe - Jānis Reihmanis.