Ziemassvētku vecītis nav visu vēlmju piepildītājs... par ko un kā bērnam solīt dāvanas

Psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa skaidro, kā dāvanu saņemšanu padarīt par īpašu notikumu un kā vecākiem izvairīties no sacensības par labākās dāvanas titula ieguvēju?
 

Dāvana kā pārsteigums un veids, lai iepriecinātu otru ne tikai īpašos svētkos kā Ziemassvētki, bet arī ikdienā ir žests, lai dāvanas saņēmējam nodotu kādu vēstījumu. Un situācijas var būt ļoti dažādas. Ar dāvanu varam pateikt, cik otrs mums ir svarīgs, kā novērtējam padarītu darbu vai sasniegumus, tomēr attiecībā uz bērniem un viņu izpratnes veidošanu par dāvanas saņemšanas iemesliem, ir ļoti svarīgi jau pašos pamatos iedibināt ģimenes tradīcijas, lai nezaudētu sajūtu, ka dāvana ir pelnīta un prieks par to - patiess.
 

Visbiežākās kļūdas, ko vecāki pieļauj gādājot Ziemassvētku dāvanas
Inese Lapsiņa stāsta, ka, gādājot dāvanas bērniem, iepriekš būtu jāpastāsta par Ziemassvētku vecīša lomu. Bieži vien bērniem tiek radīts priekšstats, ka Ziemassvētku vecītis ir kā pārpilnības rags, no kura maisa dāvanas birst bez gala un robežām. Tas rada bērnam sajūtu, ka vecītis sagādās visu, tādejādi bērns neapzinās robežas. Viens no veidiem, kā panākt veselīgu balansu ir vecāku un bērnu kopīga dāvanu sagādāšana, atceroties, ka Ziemassvētku vecītis nes vienu dāvanu, bet pārējās viens otram gatavo un sarūpē ģimenes lokā. Piemēram, tētis kopā ar bērnu izvēlas un sarūpē dāvanu mammai, noliek zem eglītes un otrādi, mamma kopā ar bērnu sarūpē dāvanu tētim, bet vecvecākiem var gatavot pašu darinātas dāvanas. Svētku laikā kopīgi var vienoties, kuru, kam klājas grūtāk, iepriecināt ar dāvanu. 

Psiholoģe uzsver, ka viena no visierastākajam kļūdām bieži vien ir neapzināta sacensība - kurš vairāk vai lielāku un dārgāku dāvanu sagādās, tāpēc arī pieaugušajiem dāvanu iegādei jāpieiet organizēti. 
 

Iepirkties atbildīgi un dāvināt patiesas emocijas
Visbiežāk Ziemassvētki ir tie notikumi, kad tiek pirktas lielākas vai tajā brīdī aktuālas dāvanas, tomēr nereti kopā tiek jauktas divas lietas – dāvana kā Ziemassvētku tradīcija vai īpaša notikuma paldies un dāvana kā audzināšanas rīks. Tāpēc noteikums “Iesi pulciņā, saņemsi vairāk dāvanu!” ir īslaicīgs plāksteris, kas kā bumerangs atgriezīsies atpakaļ pie vecākiem, jo bērns vairs neizpratīs, par ko var prasīt dāvanu un par ko ne.

Psiholoģe uzsver, ka vecāku atbildība ir novilkt stingras robežas un iedibināt tradīcijas, atceroties, ka brīvā laika nodarbībām var izmantot arī pavisam citus bērna motivēšanas veidus. Psiholoģe norāda, ka audzināšanā būtiski ir izmantot pozitīvu pastiprināšanu: uzslavas, uzmundrinošus vārdus, kopīgi pavadīt laiku vai pasniegt nelielas materiālas lietiņas, ievērojot, ka materiālie apbalvojumi nav milzīgas, dārgas dāvanas. Ja  bērna mērķis ir patiešām liels un ilgākā laika posmā tiek ieguldīts neatlaidīgs darbs, svarīgi, lai jau sākumā visi vienotos, ka ceļā uz mērķi tiks ieviesti motivācijas punkti vai žetoni, kas, mērķi sasniedzot, pārvērtīsies lietā, ko kāro bērns. Arī šādā piegājienā bērnam nostiprināsies veselīga izpratne par to, kuros brīžos dāvana ir nopelnīta.