Ziemassvētku pantiņi lieliem un maziem, ko skaitīt pie eglītes

Putniņi pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bija Ziemassvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās. 

(Broņislava Martuževa) 

***

Sidraba lietiņš
Klusi kokli spēlē vēji, 
mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemasvvētku brīnumus. 

Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot, - 
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot. 

Un es zinu, ka tā bija, 
un es atkal saku tā: 
- Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā 

(Vitauts Ļūdēns)
 
***

Ziemassvētku rūķītis
Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk rūķīt's
ar dāvanu maisu. 

Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk 
Uz kaimiņa pusi. 

Ne manīja sētnieks, 
Ne ierējās suns, - 
Bet, kur tas bija bijis, 
Gaiši iededzās guns. 

(Vilis Plūdonis)

***

Svecīte
Ja man būtu viena svecīte, 

Es nelūgtu Sala vecīti,

Lai apēd viņš vienu svecīti. 
Bet, ja viņš par šo pantiņu
Man gribētu dot vienu mantiņu, 
Es palūgtu Sala vecīti,
Lai atnes vēl vienu svecīti. 
Un, ja viņam arī nebūtu bail,
Tad eglē, kur plastmasas spuldzītes gail, 
Mēs abi ar Sala vecīti
Katrs aizdegtu vienu svecīti. 

(Inese Zandere) 

***
Lai svēts un kluss ir
Ziemassvētku vakars…
Un mierīgs, labs, lai mājās 
ienāk Jaunais gads!

*** 
Ieliec egles zarā sveci
Lai par mīlestību deg!
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz.

(M. Sviķe)

***
Jau kuro gadu iedegsies sveces, 
Izkūpēs skuju smarža.
Un brīdis ap mums taps
Patiesāks, baltāks, tīrāks. 

(J. More)

 ***
Liec, Laimiņa, ko likdama, 
Vecā gada vakarā, 
Neliec zeltu, ne sudrabu,
Noliec labu veselību. 

***
Sidrabiņa lietiņš lija
Vecā gada vakarā -
Visi sīki žagariņi
Sidrabiņa pielijuši.
Cik lāsītes sidrabā
Tik gadā balstu dienu!