Pašbrūvēts aveņu vīns. Gatavošanas pamācība pa soļiem
Tīrot lauku mājas, bēniņos atradām divus, iespaidīga izmēra vīna balonus. Uzzinājusi stāstu, ka senos laikos “Grotlejās” saimniece ik gadu gatavojusi vīnu no ogām, kas lasītas pašu dārzā, man acis iemirdzējās. Atceros arī ka manai omei senāk virtuves stūrī, segās ietīts, burbuļoja koši sārts virums. Atlika noskaidrot kas un kā darāms un pie darba.
Vīna pagatavošanai gatavu recepti nevar iedot, jo nepieciešamo sastāvdaļu daudzumi ir atkarīgi no ogu skābuma un dabīgā cukura daudzuma tajās. Tādēļ šeit būs norādīti daudzumi kādi sanāca gatavojot ar šīm ogām. Ja esi nolēmis sasniegt labu rezultātu, ļoti iesaku iegādāties visus nepieciešamos mērinstrumentus. Visus instrumentus, kā arī vērtīgus padomus var iegūt specializētajos veikalos, kā arī interneta mājas lapās.
Es, papildus internetā pieejamajam un no speciālistiem uzklausītajam, izlasīju arī vairākas grāmatas.
(!) Svarīgi atcerēties, ka tikai no svaigām un kvalitatīvām izejvielām ir iespējams sasniegt izcilu rezultātu!
Tev vajadzēs
- 8,4 kg avenes
- 2,9l ūdens
- 2 kg cukurs
- 3g vīna raugs
Noderēs:
- raudzēšanas trauks vai burka
- mērglāze
- reaģents skābuma noteikšanai
- vīna blīvuma mērītājs
- piltuve ar sietu
- vīna balons
- gaisa aizslēgs ar gumijas korķi
- marle
- 1-1,5m gara caurulīte
Mājas aveņu vīna pagatavošanas process:
1) Sāgādā ogas – avenes sākotnēji bija ~8,4kg. Ievieto rūgšanas traukā, saspaida ar stampiņu vai sablenderē. Izveidojas ~7,5l.
Rūgšanas trauks – atkarībā no daudzuma var būt liels plastmasas spainis vai 3-5l burka, ja daudzums ir mazāks. Man ir iegādāts speciāls liels plastmasas spainis ar krānu, kas atvieglo sulas noliešanu.
2) Skābuma noteikšana sulā. Nepieciešama mērglāze un reaģents. Sulu ielej mērglāzē līdz nulles atzīmei. Pakāpeniski pievieno reaģentu, saskalo šķidrumu, vēro tā krāsas izmaiņas, līdz kļūst zaļš. Beigās pievieno ļoti uzmanīgi, pa vairākiem pilieniem.
Sausā vīnā parasti ir ~6-8g/l. Lai vīns nebūtu pārāk skābs, to atšķaida ar ūdeni.
Papildus nepieciešamā ūdens daudzuma aprēķins:
Aveņu sula uzrādīja 15,5g/l.
Vēlamais 6g/l
x = 7,5l (aveņu sulas daudzums) x 6g/l ÷ 15,5 = +2,9 litri ūdens būs jāpievieno papildus.
3) Blīvuma mērīšana, lai noteiktu nepieciešamo cukura daudzumu.
Nepieciešama mērglāze un vīna blīvuma mērītājs. Mērtraukā ielej aveņu sulu. Uzmanīgi ieslidina blīvuma mērītāja termometru, ļauj tam nostāties. Nolasa mērījumu. Aprēķina papildus pievienojamā cukura daudzumu, kas ir kā starpība starp esošo un vēlamo. Papildus vēl cukurs jāaprēķina un jāpievieno, lai kompensētu pielietā ūdens daudzumu.
Blīvuma mērītājam komplektā nāk tabula, kurā ir norādītas cukura un potenciālā alkohola satura attiecības, kas atvieglo aprēķinu.
Manā gadījumā mērījums ir 1040, kas norāda ka sulas cukura daudzums ir 104g/l, kas dod 5,3% potenciālā alkohola saturu.
Man vēlamais ir 13,2%, kam nepieciešams cukurs 262g/l.
Cukura aprēķins:
262 – 104 = 158g/l x 7,5l (sula) = 1,185kg
Papildu pievienotā ūdens kompensācijai: 2,9l x 262g = 0,76kg
Kopā nepieciešams pievienot: 1,95kg
(!) Ļoti svarīgi ievērot – cukuru pievieno pakāpeniski vairākās reizēs vīna gatavošanas un rūgšanas laikā, optimāli 100g/l vienā reizē.
4) Sagatavo cukura sīrupu un pievieno aveņu sulai.
Katliņā ar biezu dibenu ieber 1kg cukura, pielej 2l ūdens un uz lēnas uguns izkausē cukuru, lai izveidojas sīrups. Sīrupu atdzesē līdz istabas temperatūrai un pievieno aveņu sulai.
5) Vīna rauga pievienošana.
Lai nodrošinātu kvalitātīvu rūgšanas procesu, nepieciešams pievienot raugu. Es izmantoju “Uvaferm” raugu. Glāzē ielej 100g ūdens 35-40C siltu, ieber raugu un atstāj uz 20.min. Tad pievieno aveņu sulai un apmaisa ar koka karoti.
Sarkanajiem vīniem parasti nepieciešams ~20-30g rauga uz 100l. Attiecīgi uz 10,4l pievienoju 3g.
(!) Svarīgi atcerēties – ja raugs ir glabāts ledusskapī, saldētāvā – to pirms bēršanas ūdenī kādu laiku paturēt istabas temperatūrā, lai atsilst, atdzīvojas.
6) Raudzēšanas trauku ar rūgstoli novieto telpā ~15-20C siltumā. Pirmo nedēļu 3-7 dienas notiks straujā rūgšana, veidojas putas, virskārtā veidojas “cepure” no biezumiem. Rūgstoli šajā posmā ik dienu, 3-4x dienā nepieciešams apmaisīt ar koka karoti. Trauku nav nepieciešams noslēgt, es pārklāju ar dubultā salocītu marli, kas pasargā no mušiņām un uzlieku vāku, atstājot atvērtu gaisa padevi.
7) Kad aktīvā rūgšana beigusies, ir izveidojies liels sulas daudzums, biezumi palikuši ievērojamāki mazāk – nepieciešams rūgstoli izkāst un ieliet balonā. Balons jāpiepilda, gandrīz līdz augšai, nav vēlams atstāt pustukšu, tādēļ jau sākotnēji diezgan precīzi nepieciešams aprēķināt ogu daudzumu.
(!) Svarīgi atcerēties – visus traukus pirms lietošanas kārtīgi izmazgāt, kā līdzekli labāk izmantot dzeramo sodu.
Es izkāsu caur piltuvi, kurai ir speciāls, smalks siets, kas atdala biezumus. Ērtāk ir, ja pirms sulas ieliešanas traukā, tajā ieklāj marli vairākās kārtās. Kad rūgšana beigusies, atliek marli izcelt un izspiest biezumus sausus.
8) Balonam uzliek gaisa aizslēgu, novieto telpā ar vienmērīgu ~20C siltumu, lai rūgst – notiek pamatrūgšana.
9) Pamatrūgšanas laikā nepieciešams ik pa laikam apmaisīt rauga nosēdumus, papildināt rūgstoli ar atlikušo cukuru un kontrolēt rūgšanas temperatūru.
10) Kad gāzes burbulīši vairs neizdalās tik intensīvi un balona dibenā izveidojušies biezi, irdeni nosēdumi, nepieciešams veikt dekantēšanu – atdalīšanu no nogulsnēm.
Pirmā pāliešana – ne vēlāk kā pēc 2 nedēļām, kad vīns beidzis rūgt, nepieciešams to atdalīt no nogulsnēm, savādāk mirušās rauga šūnas var sākt pūt un bojāt vīna garšu.
Pārliešanai nepieciešama 1-1,5m gara caurulīte. Iepriekšējā dienā balonu novieto uz kādas augstākas virsmas – galda vai ķeblīša. Pa nakti, lai nogulsnes nostājas. Ievieto balonā caurulīti, tā lai nesniedzas beizumos. var nostiprināt ar knaģi. Zemāk novieto trauku, kurā tiks veikta pārliešana. Caurulītē ar muti iesūc gaisu, vīns no balona sāks tecēt uz otru trauku. Tā palēnām pārlej visu vīnu.
Man nav rezerves balonu mājās, tādēļ salēju vairākās burkās, balonu kārtīgi izmazgāju ar sodu un vīnu atlēju atpakaļ. Pēc pārliešanas novieto pēcrūgšanai. Nākamo pārliešanu veic pēc mēneša.
Autore: Baiba Liepiņa, cepucepu.lv