Bole vasaras svinēšanai. Gatavošanas gudrības + receptes

Bole ir īsta komēdija pārējo dzērienu vidū, un galvenais tajā ir šampanietis un dzirkstošais vīns. Tomēr pārējiem dalībniekam ir sava vieta – ogām, augļiem, garšaugiem un pat dārzeņiem, vīnam, šampanietim, minerālūdenim un arī kaut kam spēcīgākam — brendijam vai rumam. 

Boles nosaukums radies 18. gadsimtā no angļu vārda bowl, kas savukārt atvasināts no senangļu bolla, — abi, visdrīzāk. Pamatrecepte dzērienam, ko šodien dēvējam par boli, pirmoreiz oficiāli minēta 1417. gadā Fuldas klostera grāmatā. Toreiz bez vīna dzērienā liktas art rožu ziedlapiņas, priežu skujas un medus.

Boles traukā ielej baltvīnu, iekarina savītušu smaržīgās madaras pušķīti ar kātiņiem uz augšu, notur pusstundu. Izņem laukā un vīnam pielej šampanieti vai dzirkstošo vīnu, un ieber ledus gabaliņus.

Bet visklasiskākā bole — maija bole — ir gandrīz vai vēl uz pusi vecāka, un to 854. gada aprakstījis benediktiešu mūks Vandalberts no Primas klostera. Tolaik šo dzērienu dēvēja par maija vīnu, un tas ticis lietots kā medicīnisks līdzeklis sirds un aknu stiprināšanai. Tipisko garšu un aromātu tam piešķir smaržīga madara Gafium odoratuān (nejaukt ar madaru, kura zied mūsu pļavas ap Jāņu laiku!), kas 19. un 20. gadsimta mijā Rīgā izdotajās pavārgrāmatās arī tiek itin bieži pieminēta ka valdmeisters. 

Šo augu boles gatavošanā plaši izmanto joprojām, taču ir jāzina kāda svarīga nianse, lai bole iegūtu raksturīgo garšu un aromātu, to jāmērc bolē tikai tad, kad augs jau ir kārtīgi apvītis vai pat sācis kalst. Un šī vairāk nekā tūkstoš gadus senā recepte joprojām darbojas! Proti, boles traukā ielej baltvīnu, iekarina savītušu smaržīgās madaras pušķīti ar kātiņiem uz augšu, notur pusstundu. Izņem laukā un vīnam pielej šampanieti vai dzirkstošo vīnu, un ieber ledus gabaliņus. Priekā! 
 

Boles gatavošanas gudrības 

• Vairāki gatavotāji sabojā rezultātu — bole no sākuma līdz beigām ir jāgatavo vienam meistaram.
• Garšaugiem, augļiem un citām piedevām jābūt svaigām.
• Jāizvēlas tikai labas kvalitātes vīns un šampanietis, turklāt — pēc iespējas sausāks. Taupīšana šajā ziņā var atmaksāties ar sliktu pašsajūtu.
• Daži boles speciālisti nicīgi rauc degunu, tiklīdz runa ir par stiprā alkohola pievienošanu. Taču ir receptes, kurās uzsvars tiek likts tieši uz šiem dzērieniem. Liķieris un brendijs aromatizē un pastiprina garšu. Diemžēl tie pastiprina arī alkohola daudzumu un iespēju vēlāk mocīties ar sliktu pašsajūtu.
• Gluži kā ar stipro alkoholu, arī ar augļiem drīzāk jāapietas taupīgi, jo boles uzdevums ir uzmundrināt vai atvēsināt, nevis imitēt augļu salātus. Ja izmanto svaigus, labi nogatavojušos augļus, tad nav vajadzības pievienot cukuru. Pārgatavojušies augļi ātri sāk rūgt un sabojā boli.
• Ledus gabaliņiem jābūt dzidriem un caurspīdīgiem. Labos boles traukos ir speciāls ieliktnis ledum. Ja tāda nav, var izlīdzēties ar lielāku stikla trauku, kurā ieliek šauru un garu stikla glāzi ar ledus gabaliņiem.
• Boles pamatproduktiem kādu laiku ir jāievelkas – istabas temperatūrā vismaz divas stundas. Svaiga gurķa šķēlītes, apelsīnu un citrona miziņas, piparmētras un citronmelisas ievieto bolē tikai uz brīdi — uz 10-15 minūtēm (ja vien receptē nav norādīts ilgāks laiks), jo citādi var rasties rūgtena piegarša.
• Vienai personai parasti rēķina puslitru boles (ja vien tajā nav stiprā alkohola) un ne vairāk par 150-200 g augļu. 
• Bezalkoholiskajām bolēm, kas pēc būtības nav īstas boles, bet gan atspirdzinoši dzērieni, izmanto sulas un gāzētu minerālūdeni.