Bērnu ārsts V.Valdmanis: Mazliet par bērnu barošanu
„Es nevaru barot mazo ar krūti savas veselības dēļ, ar ko man sākt piebarot bēbi?” „Bērnam seši mēneši. Ar ko un kā sākt piebarot?” „Kurš mākslīgais maisījums ir labāks?” „Kad bērniņam var sākt dot pienu?” Šie un citi jautājumi nomoka ne vienu vien māmiņu.
Māmiņai nav piena
Diemžēl tā mēdz gadīties, ka jaunā māmiņa tūliņ pēc dzemdībām kādu
iemeslu dēļ nevar barot mazuli ar krūti. Pēc būtības risinājums ir
vienkāršs — vajag atrast kādu citu māmiņu, kura savu bērnu baro ar
krūti. No vienas puses, tas var likties diezgan šokējošs
aicinājums, bet no otras puses — „piena māmiņu” pakalpojumiem ir
meklējamas dziļas vēsturiskas saknes. Šis ir veids, kā mazulis
tiktu pie mātes piena vismaz reizi dienā. Un, kā zināms, tas ir
daudz veselīgāks un ieteicamāks par dažādiem, kaut arī maksimāli
mātes pienam tuvinātiem maisījumiem, nemaz nerunājot par tīra govs
piena izmantošanu.
Govs piens — labi vai slikti?
Ja runājam par natīvu (tīrā veidā vai tumes sastāvā) govs pienu,
tas no bērna ēdienkartes līdz gada vecumam jāizslēdz. Govs piens ir
barība teļiem, nevis cilvēkiem. Diemžēl padomju laikā daudzām
mammām nebija iespējas tikt pie kvalitatīviem piena maisījumiem,
esošie bija nekvalitatīvi, un bieži mazuļiem ieteica govs piena
tumes, kā dēļ bērniem bija lielas problēmas — alerģijas un diatēzes
smagā formā. Par laimi, tādas mūsu dienās vairs nevar redzēt. Tajā
pašā laikā govs piens ir maigākais piens, ko iegūst no dažādiem
dzīvniekiem. Piemēram, kazas piena lietošana saistās gan ar risku
saslimt ar ērču encefalītu, gan ar bērnam neatbilstīgu sastāvu.
Pieļauju, ka tas ir veselīgs tikai pieaugušam cilvēkam. Kazas pienā
ir atšķirīga olbaltumvielu struktūra, salīdzinot ar govs pienu,
tāpēc, lai to varētu lietot uzturā, jābūt labi „nobriedušam” kuņģa
un zarnu traktam.
Kazas piena lietošana saistās gan ar risku saslimt ar ērču
encefalītu, gan ar bērnam neatbilstīgu sastāvu. Pieļauju, ka tas ir
veselīgs tikai pieaugušam cilvēkam.
No kā gatavo piena maisījumus?
Vairākums piena maisījumu tiek gatavoti uz govs piena bāzes, bet ar
to arī līdzība ar govs pienu beidzas. Modernie maisījumi ir
gatavoti pēc tehnoloģijām, kuras pārvērš grūti sagremojamo govs
piena olbaltumu bērnam pieņemamā formā, ir pat maisījumi, kuri
satur fragmentētu olbaltumu, kas bērnam ir gana optimāls, un tam ir
ļoti zems alerģijas risks. Ir arī maisījumi, kas vispār nesatur
govs pienu, tie parasti ir gatavoti uz sojas bāzes. Šeit īpaši
gribas izcelt gan Humana, gan Semper maisījumu sērijas.
Pieaugušo cilvēku ēdiens
Pienāk brīdis, kad mazulis ir gatavs sākt ēst dažādus dārzeņus,
augļus, vēlāk arī gaļu. Un te māmiņai jānoskaņojas, ka bērna agrīna
ēdināšana nav pielīdzināma restorāna ēdienkartei. Bērnam atšķirībā
no pieauguša cilvēka nevajag censties mainīt vai ļoti dažādot
ēdienu. Citiem vārdiem sakot, mazulim ēdiens neapnīk. Ja bērns
pirmo nedēļu ir ēdis ķirbju biezeni, tas nenozīmē, ka otru nedēļu
jādod, piemēram, kartupeļi. Sākot piebarot ar nākamo dārzeni, to
atkal sāk dot niecīgā daudzumā un, tikai pārliecinoties, ka mazulim
tas patīk — gan tiešā, gan pārnestā nozīmē —, nākamā dārzeņa
daudzumu palielina.
Mazulim ēdiens neapnīk. Ja bērns pirmo nedēļu ir ēdis ķirbju biezeni, tas nenozīmē, ka otru nedēļu jādod, piemēram, kartupeļi.
Jāpiebilst, ka tiek turpināts dot iepriekšējo dārzeni un jaunais
tikai tam „piebiedrojas”. Ja līdz gada vecumam ir vēlme kaut ko
mainīt bērna ēdienkartē, jārīkojas pēc tiem pašiem principiem, kā
no jauna sākot. Piemēram, ja sākumā tika dota tītara gaļa un tā
tiek mainīta pret truša gaļu, tad trusis jādod tāds pats maziņš
gabaliņš kā tītara gaļa pašā sākumā. Tad šo mazo kripatiņu ar laiku
pieaudzē līdz atbilstīgam apjomam. Un nevar tā, ka, piemēram, deva
tītara gaļu 50 gramus, tad pēkšņi tās vietā dod tādu pašu daudzumu
truša gaļas.
Speciālisti mēdz teikt: bērns jāpieliek pie „kopējā katla” tikai
pēc gada vecuma sasniegšanas, kad turpinās dinamiska un aktīva
bērna attīstība — bērns sāk staigāt, nostiprinās mugurkauls un visa
kaulu sistēma. Ja pret kādu produktu parādās alerģija, piemēram,
bērns saņem divu dārzeņu maisījumu, bet pievienots trešais, kas
izraisa alerģiju, tad jāpārtrauc dot visus šos produktus. Un tad
viss jāsāk no jauna. Diemžēl ar produktiem nereti ir tā, ka uz
vienu noteiktu alerģijas mehānisms tiek „palaists” — bērnam parādās
alerģija arī no produktiem, no kuriem līdz tam nebija. Mēdz teikt,
ka alerģiski ir visi, piemēram, oranžie augļi, bet aizmirst, ka
Latvijā stipri alergēni var būt ķirbis un burkāns. Tas nozīmē, ka
bērna ēdināšana prasa pacietību, tāpat pacietība un zināšanas
vajadzīgas arī problēmu gadījumos, te līdzēt var jūsu ģimenes ārsts
un citi speciālisti. Nevajadzētu paļauties tikai uz interneta
padomiem un/vai bērna uztura iepakojuma aprakstu.
Autors: Valērijs Valdmanis, bērnu ārsts