Kad un ko piedāvāt zīdainim pusdienās?
Uzturs pirmajā dzīves gadā ietekmē ne tikai bērna fizisko augšanu un attīstību, bet arī liek pamatu veselībai turpmākajā dzīves periodā.
Zīdainim pirmajos sešos mēnešos vislabākais uzturs ir mātes piens. Tas satur ne tikai uzturvielas, bet arī pasargā no saslimšanām, un tajā ir pietiekams daudzums ūdens, lai remdētu bērna slāpes.
Sākam piebarot!
Pirmie dzīves mēneši ir jau garām, un jaunākais ģimenes loceklis ir
apguvis ļoti daudz jaunu prasmju: viņš sēž ar atbalstu, labi tur
galviņu, ar lielu interesi vēro vecākus ēdam, atver muti, kad viņam
piedāvā ēdienu ar karoti, ir spējīgs ar mēli barību nogādāt no
mutes priekšējās daļas līdz rīklei. Ja vēders ir pilns, viņš prot
atteikties no barības, aizverot muti un pagriežot galvu. Nu ir
labākais laiks sākt domāt, ko un kā piedāvāt savam acuraugam kā
piebarojumu mātes pienam.
Labākais vecums, kad uzsākt piebarošanu, ir ne agrāk kā četros
mēnešos un ne vēlāk kā sešos mēnešos. Mācīties ēst cietu barību
zīdainim ir ļoti būtisks un sarežģīts process, tādēļ šajā laikā
bērna dzīvē nevajadzētu notikt citām izmaiņām (pārcelšanās uz citu
dzīvesvietu, mātes atgriešanās darbā, ceļošana).
Labākais vecums, kad uzsākt piebarošanu, ir ne agrāk kā četros mēnešos un ne vēlāk kā sešos mēnešos.
Pieradini pie jaunā pakāpeniski!
Zelta likums ir šāds – piebarojums jādod ar karoti, pirms barošanas
ar krūti. Jāsāk ar vienu jaunu ēdienu vienā reizē, dodot to 3-5
dienas, pirmajā dienā 1 tējkaroti. Pēc laika daudzumu palielina.
Nav iemesla bērnu steidzināt un piespiest, bērni ir dažādi, viens
jau pēc dažām dienām veikli pieņem piebarojumu no karotītes, citam
būs vajadzīgas vairākas nedēļas. 7. līdz 8. dzīves mēnesī bērns
vienā reizē var apēst 100 līdz 150 g piebarojuma, šādi aizvietojot
lielāko daļu ēdienreizē dodamā krūts piena vai piena maisījuma.
Būtiski ar jauniem ēdieniem iepazīstināt pakāpeniski, lai novērotu,
kā bērns jūtas pēc ēšanas – lai nerastos izsitumi, caureja,
vemšana.
KAS GARŠOTU TAVAM MAZULIM? SKATIES UN
IZVĒLIES!
5 FOTO
Milupa
+ 1
Skatīt visus
Ar ko sākt?
Kā pirmo piebarojumu var dot dārzeņu biezeņus, kas satur daudz
vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu. Sākumā piemērots ir
kartupelis, ķirbis, ziedkāposts, burkāns. Dārzeņus tvaicē vai
novāra nelielā ūdens daudzumā, līdz tie ir mīksti, pēc tam
sasmalcina biezenī, un vēlamās konsistences iegūšanai pievieno
mātes pienu vai piena maisījumu. Sāli un cukuru zīdaiņa barībai
pievienot nav ieteicams.
Kad bērns ir pieradis pie dārzeņu biezeņiem, dienas otrajā
ēdienreizē var dot putru. Vēlams sākt ar putrām, kas nesatur
glutēnu – griķu, prosas, rīsu, kukurūzas. Putras, kas satur glutēnu
(auzu, kviešu, miežu, rudzu), iesaka sākumā lietot nelielā
daudzumā, starp 4. un 7. dzīves mēnesi, kad bērns vēl saņem mātes
pienu.
Kad bērna ēdienkartē jau ir dārzeņu biezeņi un putras, ir laiks
nogaršot augļu biezeņus un ogas.
Kā pirmo piebarojumu var dot dārzeņu biezeņus, kas satur daudz vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu.
Gaļu bērnam sāk dot no 6. dzīves mēneša. Liesa cūkgaļa, vistas,
teļa un liellopa gaļa ir labs dzelzs avots. Sāk ar vienu tējkaroti,
palielinot daudzumu par 20 g dienā.
Saskaņā ar mūsdienu uzskatiem zivis un olas dzeltenumu var piedāvāt
no 10. dzīves mēneša, jo pētījumi pierāda, ka izvairīšanās no
iespējamiem alerģiskiem produktiem un to piebarošanas atlikšana
nesamazina alerģijas rašanās iespēju.
Sākumā piebarojumam jābūt biezeņa veidā (homogēnam). Aptuveni 8
mēnešu vecumā bērns prot košļāt un norīt nelielus gabaliņus.
Pārejot uz gabaliņos sasmalcinātu pārtiku, iespējams iemācīt bērnam
ēst zupu.
Lielākā daļa bērnu 9 līdz 12 mēnešu vecumā cenšas ēst paši, barību
turot rokās un/vai paceļot karotē līdz mutei. Šajā vecumā ir labi
sākt bērnu iepazīstināt ar ēdienu, kas pagatavots visai
ģimenei.
Olbaltumvielām bagātus produktus (jogurtu, biezpienu) bērna
ēdienkartē var iekļaut no 10.-11. dzīves mēneša.
Zupas bērna
ēdienkartē
Zupas tradicionāli ir neatņemama mūsu ēdienkartes
sastāvdaļa.Svarīgi ir jau no bērnības iemācīt savu mazuli tās ēst.
Zupas var būt ļoti dažādas, šķidrākas, biezākas, kas arī palīdz
dažādot bērna ēdienkarti un padarīt maltīti interesantāku. Zupas
var pagatavot arī no visdažādākajām sastāvdaļām, tādejādi padarot
uzturu pilnvērtīgāku un daudzpusīgāku. Ja bieži vien bērni atsakās
no svaigiem dārzeņiem vai kādiem citiem produktiem, zupas ir labs
veids, kā tomēr nodrošināt mazuļa organismu ar pietiekamu dārzeņu
uzņemšanu. Zupām ir labvēlīga ietekme uz veselību. Tās
pagatavošanas rezultātā uzturvielas – dārzeņi, gaļa, sēnes utt. –
daudz vieglāk uzsūcas organismā. Vērtīgās uzturvielas no pārtikas
produktiem izdalās tieši ūdenī, tādēļ mazuļa vēl neattīstītajam
gremošanas traktam ir daudz mazāk jāpiepūlas, lai visas tās tiktu
izmantotas organismā. Mazuļa organismam ir daudz vieglāk uzņemt
vērtīgās uzturvielas tieši no zupām, tāpēc vēlams, lai tās tiktu
iekļautas bērna ēdienkartē reizi dienā vai vismaz ik pāris
dienas.
Autore: pediatre Katrin Põhjala
Ieskaties: www.milupa.lv