Zivis bērna ēdienkartē jāiekļauj jau pirmajā dzīves gadā

Vai visas uzturvielas, kas atrodamas zivīs, ir veselīgas?

Zivīs ir daudz augstvērtīgu olbaltumu, B grupas vitamīnu, polinepiesātināto jeb tā saucamo „labo” taukskābju, kā arī taukos šķīstošu vitamīnu — A, D, E, K. Zivju gaļā ir mazāk saistaudu nekā dzīvnieku gaļā, tāpēc ceptu un vārītu zivju gaļa ir maigāka.
Zivju tauki ir bioloģiski augstvērtīgi, jo satur labās omega — 3 taukskābes. Šādas taukskābes veido mūsu organismā šūnu struktūras, bioloģiski aktīvās vielas, kas veiksmīgi palīdz norietēt iekaisuma procesiem, kā arī stiprina imunitāti un sirds veselību. Taču ir jāzina, ka šādas taukskābes ļoti viegli oksidējas — bojājas. Lai tas nenotiktu, nepieciešams antioksidants — šajā gadījumā tas ir E vitamīns. Taču zivīs ir maz E vitamīna un ar to nepietiek, lai pasargātu polinepiesātinātās taukskābes no bojāšanās. Tāpēc zivis ir jālieto kopā ar produktiem, kas ir bagāti ar E vitamīnu — olīveļļa, rieksti, paprika, pētersīļi. Zivis, kas satur īpaši daudz omega — 3 taukskābju, ir lasis, siļķe, skumbrija, reņģes un sardīnes.

Zivis ir jālieto kopā ar produktiem, kas ir bagāti ar E vitamīnu — olīveļļa, rieksti, paprika, pētersīļi. 

Diemžēl dabas piesārņojums atstāj iespaidu arī uz dzīvajiem organismiem, un zivis no tā cieš visvairāk. Ūdenstilpnes tiek piesārņotas ar notekūdeņiem no ķīmiskās rūpniecības un lauksaimniecības, tāpēc zivīs, it īpaši to aknās, var uzkrāties toksiskie, smagie metāliskie elementi (svins, dzīvsudrabs) un pesticīdi. Tas nenozīmē, ka zivis nedrīkst lietot uzturā, taču, ņemot vērā mūsu ekoloģijas apstākļus, tās nav ieteicamas ēst vairākas reizes dienā.

No kāda vecuma zivis piedāvāt bērnam? Cik daudz?

Bērnam zivis var sākt piedāvāt vecuma posmā no deviņiem līdz divpadsmit mēnešiem. Zivis uzturā ieteicams lietot vismaz divas reizes nedēļā, vēlama to termiska apstrāde — vārīšana vai cepšana krāsnī (folijā) bez taukvielām. Ja bērns zivis nesaņem uzturā, var lietot uztura bagātinātājus ar zivju eļļu, pirms tam konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu par noteiktu devu.

Kādas zivis piedāvāt, kādas nē?

Ņemot vērā to, ka zivju vērtīgākā daļa ir tauki, ieteicamas ir tieši treknas zivis. Noteikti nevajadzētu piedāvāt kūpinātas zivis, jo kūpināšanas procesā tajās rodas kaitīgas vielas. Ja tiek piedāvātas kūpinātas zivis, tām noteikti jānoņem āda.

Kā ir ar zivju pirkstiņiem un līdzīgiem produktiem?

Zivju pirkstiņi ir pusfabrikāts, kas sastāv no daudzu zivju gaļas, kas tiek samalta kopā. Dēļ apstrādes procesa gandrīz visas vērtīgās vielas tajos zūd. Turklāt panējums, kas ir apkārt zivju pirkstiņiem, uzsūc sevī daudz tauku cepšanas procesā. Tie nav ieteicami lietošanai uzturā.

Vai garneles un vēžveidīgie ietilpst kategorijā — zivis?

Garneles un vēžveidīgie nav zivis, taču to bioloģiskā vērtība ir augsta un tie viennozīmīgi ir ieteicami lietošanai uzturā.

Vai pangasija skaitās laba zivs? Kā vispār ir ar saldētu zivju patērēšanu ikdienā?

Saldēšana ir labs veids kā uzglabāt zivis, jo zivis ir produkts, kas ātri bojājas. Līdz ar to mums nav izvēles — lai tiktu pie svaigām zivīm, jāiet makšķerēt vai jāiegādājas tās no droša, zināma avota. Ja zivis ir sasaldētas pareizi, vērtīgās vielas no tām gandrīz nezūd.
Pangasija ir tāda pati zivs kā visas pārējās. Tā ir populāra dēļ savas relatīvi zemās cenas, tāpēc tiek ražota lielos apjomos. Ik pa laikam uzpeld ažiotāžas sakarā ar to, ka zivjaudzētavās pangasijas tiek audzētas netīros, piesārņotos ūdeņos un tiek barotas ar vielām, kas teorētiski var nodarīt ļaunumu cilvēka veselībai. Izvēlēties pangasiju lietot uzturā vai nē — tas ir mūsu ziņā. Drošāk tomēr ir pirkt tās zivis, kas tiek iegūtas Baltijas reģionos.